ceturtdiena, 2019. gada 4. aprīlis

Jūnass Jūnasons "Simtviengadnieks, kas domāja pārāk daudz"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Pēc pēdējās autora grāmatas par slepkavnieku Andersu es uz šo grāmatu liku lielākas cerības nekā tā izrādījās pelnījusi, jo pirmā daļa - "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" man kaut cik patika tās oriģinalitātes dēļ. "Analfabēte, kas prata rēķināt" tomēr paliek pirmajā vietā.
Sākumā vēriens un iecere likās gana plaša - paironizēt par Ziemeļkorejas vadoni un citiem lielvaru vadītājiem. Tomēr pēc 1/4 daļas no sākuma vēriens saruka līdz vienmuļajam un neinteresantajam slepkavnieka Andersa stilam gandrīz vai to kopējot, jo atkal sākās apšaubāmu biznesa ideju realizācija ar mērķi tikt pie naudas. Kaut cik sižets atdzīvojās tikai uz beigām, bet man ar to bija par maz.
Galvenais varonis arī nav "daudz jautrāks" kā rakstīts anotācijā. Varbūt bezrūpīgāks? Varbūt jau būt...
Nekādu sajūsmu pēc izlasīšanas nejutu. Drīzāk sajūta bija "nekāda".

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana