trešdiena, 2020. gada 28. oktobris

Ian M. Banks "Consider Phlebas"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Kurš gan ņemtu rokās lasīt grāmatu svešvalodā, kuras nosaukums ir autora untums, nevis saistīts ar saturu? Nosaukums nekam neder.
Arī izlasītā satura vērtība slēpās nevis sižetā, kurš pielīdzināms banālam "kosmosa bojevikam", bet gan utopiskajā fantāzijas lidojumā un svešvalodas apguvē.
Vispār es šo sēriju sāku lasīt tāpēc, ka Elons Masks tās ir atzinis par labām, bet viņam dzīvē lasīšanai noteikti ir pavisam maz laika - līdz ar to vērtējums pēc izlasīšanas ir ar lielāku svaru kā vidusmēra lasītājam.
Katru grāmatu var lasīt atsevišķi, jo tās nav īsti saistītas, tikai Kultūra un visums, kurā risinās notikumi ir kopīgs. Kultūra ir domāta noteicošā politika Piena ceļa galaktikā, kas visu savu vajadzību nodrošināšanu uzticējusi mākslīgajam intelektam un tā radījumiem. Šajā grāmatā bija apstāstīts fragments no tās kara ar citu - trijkāju radījumu :) civilizāiju.
Šajā grāmatā priekš manis angļu valoda likās tāda pasmaga. Ļoti bieži nācās skatīties tulkojumu, tāpēc ērtības dēļ lasīju to telefonā.
Vietām mazliet murgains sižets ar lieku vardarbību un mazliet idiotisku tās detalizācju. Vēl tizlāk bija tas, ka vienubrīd parādījās arī ziepju operas iezīmes no sērijas: "Es esmu stāvoklī" :D Es arī nesapratu kāpēc "Prāts" (Mind), kurš sākumā tā bēga bija TIK svarīgs.

piektdiena, 2020. gada 9. oktobris

Mārtins Volkers "Slepkavība Dordoņā"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Mazliet pārsteidzoši: tik glīts vāciņš, bet saturs ir vienkārši garlaicīgs.
Kārtējā vilšanās asprātīga un interesanta romāna meklējumos.
Visi kriminālromāni sākas ar slepkavību un beidzas ar vainīgo atrašanu un sodīšanu tādā vai citādā veidā. Tāds nu ir žanrs. Šim sākums bija kā pienākas, taču vēlāk notiek tik liela atkāpe no galvenās tēmas un tik dziļa ieslīgšana ikdienišķajās cilvēku darīšanās un tik daudz ar slepkavību nesaistītu notikumu, ka bija jāsāk žāvāties. Arī vēsturiskās atkāpes likās pārāk detalizētas un dziļas. Nesaskatīju arī nekādu dižo humoriņu vai asprātības.
Es tomēr aizmocīju šo garlaicības eksemplāru līdz galam, taču beigas, manuprāt, vispār nebija. Vainīgos it kā sazīmēja, bet pierādījumu nav un slepkavas sodu nesaņēma - viņiem tikai "pakratīja ar pirkstu". Vēl tizlāk bija tas, ka visa romāna garumā tika aprakstīti visādi notikumi un cilvēki, tikai ne paši vainīgie.
Galvenie varoņi bija tikpat garlaicīgi. Citiem autoriem daudz labāk izdodas radīt priekštatu par tēliem.
Es tiešām nesapratu, kāpēc Zvaigzne ABC ir pieķērusies šai grāmatu sērijai. Varbūt nākamā grāmata sniegs atbildi.