Daniels Kānemans "Domā ātri, domā lēnām"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Grāmata sastāv no autora solītās prāta 1. un 2.sistēmas dramatiskās cīņas. Un cīņa ir visnotaļ episka!
Izlasot grāmatas pirmās 3 daļas varu teikt, ka iepazinu sava prāta darbību pavisam no cita skatupunkta.
Sevišķi patika vienkāršie, bet pārsteidzošie cilvēka prāta eksperimenti, kas pasniegti gan kā izklāsti, gan kā uzskatāmi piemēri, pēc kuru izpildīšanas reizēm jūties kā trusītis no laboratorijas. :)
Savukārt pārējās 2 daļas grāmatā ir atvēlētas statistikai, ekonomikai un riska faktoriem. Tā kā es šīs jomas nepārstāvu un tas neietilpst manās interesēs, tad atliku grāmatu malā.
Var teikt, ka "Domā ātri, domā lēnām" ir neviennozīmīga vērtējuma ziņā.
Ja šī grāmata būtu iznākusi divos sējumos, tad noteikti ieteiktu pirmo, bet ne otro daļu.

Bear Grylls "Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Viegli lasāmā valodā un interesantā veidā uzrakstīta pasaules slavenā izdzīvošanas šova zvaigznes autobiogrāfija. Ja Tev rodas jautājums, kas ar to cilvēku bērnībā ir darīts, ka viņš televīzijas šovā guļ beigta kamieļa ādā, ēd tārpus, skunskus, čūskas, pacieš nenormālu aukstumu, karstumu un diskomfortu, tad šī grāmata būs lieliska lasāmviela nedēļas nogalei, lai saprastu, kā tāds cilvēks izveidojies. Šī autobiogrāfija ir aizraujošs stāsts par visai parastu cilvēku, kam ir milzīga mērķtiecība, aizrautība un izturība. Sākot ar vecvecākiem, turpinot ar bērnības ekstrēmajām aktivitātēm, smagiem treniņiem vēlāk, un visbeidzot ieskatu ekspedīcijā uz Everesta virsotni. Īpaši aizraujoša bija stāsta daļa par speciālās militārās vienības uzņemšanas pārbaudījumiem, domu gājienu to laikā un likumsakarīgiem rezultātiem. Atklātā grāmata par cilvēku ar apbrīnojamo spēju piemēroties jebkuriem apstākļiem kā dabā tā dzīvē, pilnīgi noteikti palīdzēs Tev padarīt skaidrākus savus mērķus un veidus, kā uz tiem virzīties, neskatoties uz to, ka neesi apveltīts ar īpašiem talantiem. Iesaku.

Kevins Greindžs “Ziedu lietū. Iepazīstot Butānu visgrūtākajā pārgājienā pasaulē”

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

"Ir auksti, sniegs līdz ceļiem, grūti paelpot, plecus smagi spiež mugursoma, kājās iestājies vājums. Vēl jācīnās. Beidzot esam sasnieguši piemērotu vietu nometnes ierīkošanai, jāķeras pie telts celšanas un ēdiena pagatavošanas..." - šādus citātus no grāmatas par "visgrūtāko pārgājienu pasaulē" negaidiet. Tā vietā atradīsiet stāstu par cilvēku, kas izlēmis doties pārgājienā, lai atrastu dzīvē jēgu, un šajā pārgājienā viņu pavada nevis nebeidzamas grūtības un šķēršļi (kā jau kalnos), kas, iespējams, palīdzētu ieraudzīt dzīvē kaut ko būtisku, bet gan tējas pasniegšana no rīta, neizkāpjot no telts, trīs ēdienreizes ar ēdiena izvēli, nometnes un viņa telts uzsliešana pirms ierašanās nometnē, tās nojaukšana pēc tam, mantu nešanu viņa vietā un "briesmīga, sausa tualete", kura ir norobežota un ar caurumu zemē (kalnos tas taču laikam ir šausmīgi!). Vēl izlasīsiet mīlas stāstu kalnu vidē, vidusskolas līmenī, un ar beigām, kas ir pretējas tam, ko loģiski lasītājs sagaida. Skāde. Bet nebūs nekāda skāde, ja šo grāmatu neizlasīsiet. Tā nebūs iedvesmas avots, iekšēju pārdzīvojumu stāsts par mērķu un sapņu sasniegšanu, garīgu pildījumu un pamudinājumu nekavējoties plānot līdzīgu pārgājienu. Vienīgais, kas ir iespaidīgi kalnu videi - 347 km.

Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs "Divpadsmit krēsli"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Lai gan grāmatas varoņi ir ļoti kolorīti un notikumi amizanti, vieglās formas satīra nesasniedza manu humora izjūtu tādā līmenī, lai es smietos, bet lika tikai pavīpsnāt. Iespējams liku pārāk lielas cerības uz šo klasisko darbu, vai arī tulkojums kārtējo reizi zaudējis savu "dvēseli" un būtu vajadzējis tomēr lasīt oriģinālvalodā.

Lai nu kā...
Nedaudz traucēja tie paralēlstāsti un notikumi, jo esmu pieradusi pie tā, ka grāmatā stāstījums koncentrējas ap vienu tematu - šajā gadījumā ap dzīšanos pēc 12 krēsliem.

Un beigas likās tādas "ne šis ne tas", jo strauji aprāvās. Tomēr gribējās, lai Benders paliktu dzīvs, jo tad būtu interesantāk, bet izlasot pēcvārdā, to ka brāļi metuši monētu, lai noteiktu mirt viņam vai ne, tad viss tapa skaidrāks un pieņemamāks.

Ieteiktu izlasīt dēļ tā, ka šī tomēr ir krievu klasika un neizlasot paliktu robs krievu literatūras iepazīšanā, bet citu iemeslu dēļ laikam ka ne.

Kristofers Makdugals "Dzimuši, lai skrietu"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Amerikānisks stāsts par kāda amerikāņa centieniem sastapt indiāņu cilti, kuras piederīgie ir pasaules nenovērtēti skrējēji. Lasīju, lai uzzinātu knifus, kurus izmantot priekš sevis. Vāks un anotācija noteikti strādā uz cilvēkiem, kas ik pa laikam skrien un savā galvā perina plānus kādreiz kļūt par
superatlētiem. Stāstam raisoties, tas lika vilties, jo indiāņi tiešām skrien, bet viņi nav superatlēti, kā rakstīts anotācijā. Pie tam viņu tradīcijās ietilpst ne tikai skriešana, bet viņi arī visai regulāri lieto... Stāsta stils man likās mazliet kaitinošs, jo nepārtaukti likās, ka pieminētie varoņi tiek idealizēti - vai tie būtu tie paši indiāņi vai profesionālie sportisti, kas brauc ar viņiem sacensties pašās unikālākajās sacensībās pasaulē. Patika uzzināt dažus statistikas datus un iepazīties ar ASV sportistu treniņu apjomiem un rezultātiem. Uzzināju arī vienu skriešanas tehnikas niansi, drīzāk apstiprināja to, par ko biju jau domājis. Tomēr šis man nabija iedvesmojošs un motivējošs stāsts pretēji tam kā šādai grāmatai vajadzēja nostrādāt. Bet amerikānim šī grāmata ļoti patiks.

Daniels Kīzs "Puķes Aldžernonam"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Šis ir galvenokārt skumjš un smeldzīgs stāsts ar dažiem priecīgiem brīžiem, līdz ar to šī grāmata nav pieskaitāma pie izklaidējošās literatūras.
Likās ārkārtīgi interesanti tas, kā autors ir attēlojis galvenā varoņa Čārlija prāta progresu, atspoguļojot to reāli atbilstošajam stāvoklim, ar visām tur sākotnēji ietilpstošajām gramatikas kļūdām, elementārajiem vārdiem utml.
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas es sāku savādāk raudzīties uz cilvēkiem kuri nav apveltīti ar asu prātu un lika arī aizdomāties par dzīšanos pēc arvien lielākām zināšanām, tādā veidā atstājot novārtā cilvēciskās attiecības.
Apkopojot var teikt, ka grāmata ir par pieņemšanu. Citu starpā man patika šī doma: "Cik savādi, ka krietni un saprātīgi cilvēki, kas nemūžam neapsmietu tādu, kas piedzimis bez rokām, kājām vai acīm,- ka šādi cilvēki neminstinādamies ņirgājas par kādu, kam piedzimstot nav dots daudz prāta."

Stīvens Kings "Zvēru kapiņi"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Stāsts sākas idilliski - standarta amerikāņu ģimene pārvācas uz mazu gleznainu pilsētiņu.
Negadījumi un nelaimes sākas jau pašā sākumā, bet to ģimene neuztver kā kaut ko neparastu.
Pie viņu mājas atrodas zvēru kapiņi kas jau paši par sevi ir īpatnēji to simetrijas dēļ, bet ejot tiem cauri tālāk pa taku, aiz blīžņa sākas pavisam cita, mistiska vieta.
Mikmeku kapu vieta, kas arī ir visu seku cēlonis un kas neatgriezeniski sabojā jebkura cilvēka skaidro saprātu.
Grāmatā ir ļoti prasmīgi kāpināta notikumu gaita, spriedze pieaug ar katrām pārdesmit lapaspusēm, līdz ar to grāmatas otrajā pusē sajutos jau pavisam kā ne savā ādā, lai gan pieļauju, ka emocijas bija tik sakāpinātas dēļ tā, ka pabeidzu lasīt tieši naktī.
Lai gan šausmu stāsti nebūt nav mans iecienītākais žanrs, šī grāmata spēja mani ieinteresēt tik ļoti, ka lasīju to bez apstājas un tā ierindojās starp iecienītākajām!