ceturtdiena, 2021. gada 28. janvāris

Ian M. Banks "The Player of Games"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Tieši ar šo grāmatu iesaka sākt lasīt Kultūras sērijas grāmatas.
Šis noteikti nebija tik banāls stāsts kāds bija pirmajā grāmatā. Par laimi nebija arī ziepju operas elementi. Nekāda sakara ar pirmās grāmatas varoņiem arī nebija.
Stāsts bija par kādu spēlmani, kurš skaitījās vislabākais visā Kultūras civilizācijā. Kultūras specdienests viņu "pierunāja" lidot uz citu (Azadas) impēriju otrā galaktikas pusē, kuras imperators tiek savā krēslā, tad, ja uzvar ārkārtīgi sarežģtajā galda (?) spēlē "Azad". Trešdaļa grāmatas bija par galvenā varoņa piedzīvojumiem savā mājas - Čiarkas orbitālē. Kāda puse bija par notikumiem Azadas impērijā.
Kad pabeidzu lasīt, tad jau likās, ka bija gana interesanti, bet kaut kur pa vidu kaut kā nemaz tik interesanti nelasījās. Tas gan nemazina manu apņēmību izlasīt arī atlikušās 8-as Kultūras sērijas grāmatas, jo man joprojām liekas interesants autora fantāzijas lidojums par to kāda varētu būt super attīstīta civilizācija nākotnē.
Joprojām nevarēju pierast pie valodas un bieži nācās skatīties tulkojumus. Pārsvarā īpašības vārdiem. Bet bija jau labāk kā ar iepriekšējo grāmatu. Diezgan vērā ņemamu daļu no vārdiem, kurus nezināju Google tulkotājs pārtulkoja burtiski vai arī fonētiski. Piemēram, "holoscreen" tika iztlkots kā "holoskrāns" un tml. Tāpēc gudrāks netiku.
Visvairāk mani imponē tieši tie "prāti" (Mind). Ceru, ka kādā no grāmatām būs kas vairāk par tiem =).

ceturtdiena, 2021. gada 14. janvāris

L. S. Hiltone "Domina"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Man palika sajūta, ka šo vajadzēja izlasīt, lai saprastu trešo daļu.
Lai arī autore pati teica, ka otrajā grāmatā bija gribējusi radīt citu noskaņu, tomēr prologā vienalga "asinskārā kuce" veica kārtējo slepkavību. Neskatoties uz to šī daļa ne tuvu vairs nebija tik dinamiska kā pirmā. Bija vairāk gumijas stiepšanas un pārdomas par mākslu.
Mazliet smieklīgi bija mēģinājumi iežēlināt lasītāju atklājot galvenās varones grūto bērnību. Laikam tam vajadzēja izraisīt simpātijas pret psihopātisko slepkavu. Uz mani tas īsti nenostrādāja.
Šoreiz vismaz godīgi galvenās varones "minēšanas loģikai" nebija lemts sakrist ar realitāti.
Izlasīs trešo daļu un tad jau redzēs vai bija vērts tērēt laiku šai...

sestdiena, 2021. gada 2. janvāris

L. S. Hiltone "Maestra"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Spraigs sižets par, kā Dr. Hauss teiktu - "asinskāras kuces" perversajiem un slepkavīgajiem piedzīvojumiem alkatīgi dzenoties pēc naudas.
Garlaicīgi nebija. Lasījās ātri. Tomēr nepārtraukti tika minēti katra apģērba vai cita aksesuāra zīmolu nosaukumi tāpat kā visādu mākslas darbu nosaukumi un to autori. Pieklājīgi to varētu nosaukt par apnicīgu autores uzsūkto īpašvārdu nekontrolētu noplūdi visas grāmatas garumā. Es saprotu, ka autorei gribējās paspīdēt ar savām zināšanām mākslā un lasītājs no tā varbūt kaut ko arī iegūst, taču visa to lupatu zīmolu uzskaitīšana bija pilnīgi lieka, neskatoties uz to, ka pati autore apgalvo, ka "neredz iemeslu kāpēc sociopātiem jābūt slikti ģērbtiem". Es to sapratu. Sapratu jau pēc 17. zīmola nosaukuma. Ja esat lasījuši Žila Verna "20000 ljē pa jūras dzelmi", tad tur arī bija nosaukumu saraksti, tikai daudz masīvāki.
Var tikai minēt (vai arī noskatīties līdz galam viņas interviju :)), lai uzzinātu, kur viņa ir smēlās detaļas par galvenās varones dzirkstošajiem piedzīvojumiem gultā... un arī ārpus tās.
Vēl es nenoticēju līdz galam tam, kā viņa spēja tik smalki izskaitļot to mafijnieku, kuru arī novāca, jo tur bija vairāki baltiem deigiem šūti minējumi.
Visādi citādi - tīri labs izklaidējošs trilleris.