Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Pirmā doma izlasot bija, ka nav vērts lasīt, jo tipisks mājsaimnieču romāns. Brīžiem lasot gribēju pāršķirt lappuses vai nolikt grāmatu malā pavisam. Jutos nedaudz vīlusies, jo vāka noformējums un anotācija radīja pavisam citu iespaidu. Biju gaidījusi kārtējo ātri izlasāmo “sieviešu romānu”, bet ar savu mierīgo valodu un psiholoģiski labi atainotiem cilvēku raksturiem, tas mainīja manas domas.
Lastot varēsiet līdz ar grāmtas varoņiem pārdzīvot nodevību, mīlestību, nāvi un piedošanu.
Sākumā mazliet dīvaina un uzmācīga likās plastmasas trauku “Tupperware” reklamēšana, kuri ļauj sakārtot savu pieliekamo un radīt šķietamu kārtības sajūtu arī dzīvē. Tomēr ne visas problēmas ir atrisināmas ar neavinojamu pieliekamo. Aiz sakārtotās ārienes slēpjas baisi un tumši noslēpumi.
Grāmata vēsta cik tomēr cilvēka dzīvība ir trausla un, ka mums būtu jāsargā tas kas mums katram ir vissvarīgākais.
Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Tagad pēc pus gada rakstot pat īsti neatceros par ko tur bija, bet atceros, ka lasot nepameta sajūta, ka kaut kas tāds jau iepriekš ir lasīts, tikai manījušies varoņu vārdi un notikumi.
Sižets ir ļoti līdzīgs autores iepriekšējai grāmatai, tomēr šī ir vājāka par "Orhideju namu". Liekas, ka autore darbu sarakstījusi tikai tāpēc, lai izbrauktu uz iepriekšējās grāmatas popularitāti un gūtu peļņu.
Pierūka "odziņas". Beigas gan bija nedaudz paredzamas un bēdīgas. Tomēr pēdējās rindkopas pragmatiski pasaka, ka laiks dziedē visas brūces un katrs saņem pēc nopelniem. Kopumā viegls, romantisks sieviešu romāns.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Līdz šim šāda veida grāmatu vēl nebiju lasījusi. Pēc anotācijas arī īsti nevarēja saprast kāda tad tā būs.
Grāmata pamazām ievilka sevī un ātrāk gribējās izlasīt līdz galam. Neskatoties uz to, ka tā ir ap 800 lpp. bieza, lasījās ļoti ātri.
Šeit gan neizpalika viduslaiku nežēlība, aprakstīta visos sīkumos, sākot ar sišanu pie staba un beidzot ar salauztiem visiem pirkstu kauliem un citām nežēlīgām sodīšanas metodēm. Tam visam pa vidu, protams, ir arī mīlestība divu galveno varoņu vidū un citas sadzīviskas ainas. Kopumā bija ļoti interesanti uzzināt kā dzīvojuši un par ko cīnijušies cilvēki vidusslaiku Skotijā.
Grāmatas beigās tomēr paliek neatbildēts viens jautājums, bet pameklējot Internetā sapratu, ka šī ir tikai pirmā daļa grāmatu sērijai. Tā kā nav zināms vai tiks izdots turpinājums latviski, kā tas ir jau bijis ar vairākām Zvaigznes grāmatām, tad iesaku labi apsvērt domu, vai ir vērts lasīt, vai pagaidīt kad iznāks filma par šo grāmatu, kura jau tiek filmēta.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Emocionāla un interesanta grāmata, kura noteikti patiks sievietēm, kuras tic liktenim un nemirstīgai mīlestībai. Tāpat kā iepriekšējās autores grāmtas - "Orhideju nams" un "Lavandu dārzs" arī “Meitene uz kraujas” ir rakstīta pēc tās pašas klišejas - par to kā pagātnes notikumi ir ietekmējuši dzimtu likteņus no vecvecmāmiņu laikiem līdz mūsdienām.
Stāsts ir kā pasaka ar “labajām pelnrušķītēm”, “skaistajiem un drosmīgajiem prinčiem” un “nabaga sērdienītēm”. Brīžiem no aizkustinājuma nākas nobirdināt pa asarai. Īpaši pārsteidza pavisam negidītās laimīgās un reizē arī skumjās beigas, kuras mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem.
Grāmatu izlasīju pāris vakaros, lielisks romāns, lai atsēgtos no ikdienas rūpēm un izdzīvotu šo stāstu reizē ar tās varoņiem. Stāsts par kuru vēl ilgi jādomā pēc tā izlasīšanas. Ceru ka viņi dzīvoja vēl ilgi un laimīgi... :)
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Emociju bagāta grāmata. Autore ļoti prasmīgi savijusi tagadnes un pagātnes notikumus. Lasot var redzēt, ka pie grāmatas rakstīšanas ir piestrādāts gan no vēsturiskās gan emcionālās puses. Lieliski aprakstīti varoņi, viņu jūtas un attieksme pret sevi un citiem. “Orhideju nams” ir vienkārši burvīga grāmata. Noteikti iesaku izlasīt visiem kuriem patīk vēsturiski romatikas grāmtas. Lieku otrajā vietā aiz Marijas Duenjasas "Sapņu atbalss".
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Visiem kuriem patika "Bada spēļu" triloģija noteikti patiks arī šis fantastikas darbs. Jau pirmās lapaspuses "ievika" tik ļoti, ka nevarēju to ne uzmirkli nolikt malā līdz pašām grāmatas beigām.
Lasīju un domāju, kurā no kopienām pati varētu piederēt.
Protams, ka neiztika arī bez vardarbības un nežēlības kopienas biedru starpā. Asinis bija par maz, tomēr brīžiem lasāmas pavisam nepatīkamas ainas, piemēram, nokrišana no debesskrāpja un sašķīšana pret asfaltu, acs izduršana ar dakšu un tml.
Savukārt "jaukais" mīlas pāris piešķīra nedaudz romantikas un cerības drūmajā romāna ikdienā, kas likās nedaudz banāli, tomēr skaisti.
Ar nepacietību gaidu turpinājumu.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Patīkami viegla lasāmviela, kuru lasīt zem siltas segas malkojot glāzi vīna garajos un aukstajos ziemas vakaros. Grāmata patiks sievietēm, kuras sapņo par dzīvi ārpus ikdienišķā un kuras gribēu mainīt kaut ko savā dzīvē, lai iepazītu nezināmo.
Lasot radās klātbūtnes efekts, kas negadās pārāk bieži. Daudzie apraksti par franču ēšanas un vīnu baudīšanas kultūru rosināja vēlmi pašai to visu pamēģināt. Esmu apņēmusies pavasarī iestādīt lavandas, jo tās man tagad asociējas ar Franciju.
Interesanti bija palasīties par provansiešu paradumiem, viņu vieglo, humoristisko skatījumu uz problēmām un tik pat smieklīgo risināšanu.
Skaidrs, ka Provansā nav nekādas steigas un vispār viņiem nerūp laika ritējums.
Turklāt izrādās, ka viņiem tur ziema novembrī sākas īsta ziema latvieša izpratnē.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Šīs vasaras labākais un interesantākais romāns, kuru ar aizrautību no vāka līdz vākam izlasīju vien dažās dienās. Acīm redzot nebiju tāda vienīgā un, laikam, tieši tāpēc Spānijā šis romāns ir pārizdots vairākus desmitus reižu.
Patika gaumīgā un asprātīgā humora deva, kas lika smieties nevienu reizi vien. Noteikti ieteiktu to izlasīt ikvienam, lai izdzīvotu varones traģisko, bet reizē tik pamācošo dzīves stāstu.
Mode, politika, spiegi un reālas vēsturiskas personas Spānijā un Marokā radīja pavisam īstu un reālu sajūtu, ka viss patiesībā noticis tā kā autore to ir aprakstījusi.
Patika viegli lasāmais tulkojiums.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Sākumā grāmata lasījās lēni un likās nedaudz garlaicīga, bet tad sižets strauji mainījās un gribējās ātrāk uzzināt ar ko grāmata beigsies. Lasot grāmatu pārņēma dažādas emocijas, bet visvairāk līdzjūtība, skumjas un žēlums par ģimenes traģēdiju zaudējot bērnus un mīļos cilvēkus, arī apbrīna par varoņu spēju pielāgoties starujajām pārmaiņām nezaudējot savu "Es". Grāmatā var rast ieskatu gan stikla pūtēju amatā gan traģisko Franču revulūcijas laiku un tā notikumiem.
Kopumā grāmata patika. Izlasot pēdējo teikumu gribējās uzreiz pāršķirt un vēlreiz izlasīt "prologu" lai iegūtu pabeigtības sajūtu, jo tikai izlasot līdz pašām beigām kļūst skaidrs sākums.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Lasot rodas sajūta, ka grāmata ir Itālijas kultūras ministrijas pasūtījums Denam Braunam, lai piesaistītu vairāk tūristu.
Autors veiksmīgi "savā stilā" apraksta un saista arhitektūras un mākslas šedevrus ar "Dievišķo komēdiju", kuras iedvesmots, manuprāt, arī sarakstīja savu "Inferno". Lasot nepamet vēlme redzēt aprakstītās vietas klātienē, tāpēc dažas nodaļas tika lasītas pat ēsēžot pie datora, lai redzētu kā tas viss izskatās īstenībā.
Tiem, kuriem patīk arhitektūra, māksla un eksisenciālu problēmu risināšana noteikti būs īpaši interesanti lasīt.
