Jū Nesbē "Tarakāni" (Harijs Hols 2)

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Šoreiz Harijs brauca uz Taizemes galvaspilsētu Bankoku. Grāmatas nosaukumam joprojām ir maz sakara ar saturu - tikai tik, cik pāris reizes pieminēti tarakāni viņa dienesta viesnīcā tajā tālajā zemē. Saprotu, saprotu - kaut kā jau grāmata bija jānosauc. Nerakstīs taču virsrakstā "Harijs Bankokā", "Harijs izmeklē atkal", "Spirta brālis atturas" vai tml.
Mazāka koncentrēšanās uz vietējo īpatnību aprakstīšanu, kas man šķita interesantas "Sikspārnī" aizvietojot to ar koncentrēšanos uz kriminālistikas virzienu.
Nosēdēt pie grāmatas var, taču šoreiz es jau ilgāk domāju vai to bija vērts lasīt (nez' kā būs ar nākamajām). Joprojām intriga tiek noturēta līdz pēdējām lappusēm. Asinis šķīst vēl vairāk kā "Sikspārnī". Pārmaiņas pēc šoreiz beigās Harijs slepkavam lakoniski palūdza: "Atver muti!", lai ievietotu tajā darbojošos ceļa remontētāju pneimatisko āmuru, kuram tad uzgūlās ar visu savu svaru :D - oriģināli!
Sāk palikt skaidrs, ka izmeklētājs Harijs tā arī paliks bez sievietes, jo tās, kuras viņam patīk vai arī otrādi tiek noslaktētas gluži kā visas Džeimsa Bonda sievietes.
Neteikšu, ka man baigi simpatizē izmeklētāja personība. Tāpat nevar teikt, ka būtu kāda cita milzīga sajūsma - laikam tāpēc, ka joprojām tas ir tikai otrais romāns sērijā, nevis tas, kurš pirmais parādījās Latvijas grāmatnīcās. Cerams, ka Jū Nesbē joprojām iesildās...
Kaut kur lasīju, ka Jū Nesbē pēdējo - 11. romānu "Slāpes" par Hariju Holu sarakstīja tāpēc, ka "lasītāji pieprasīja". Man pat liekas, ka tas bija Zvaigznes ABC mājas lapā. Tagad tas teksts ir pazudis - vairs nav aktuāls, jo Jū Nesbē ir izdevis jau 12. romānu "Nazis", kurš šī ieraksta veikšanas brīdī pat vēl nebija Zvaigznes sadaļā "Drīzumā".

Jū Nesbē "Sikspārnis" (Harijs Hols 1)

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Par Jū Nesbē kriminālromāniem bija labas atsauksmes no paziņām un draugiem. Vēl viens indikators tam, ka viņa grāmatas ir vērts pirkt bija fakts, ka par Hariju Holu Zvaigzne ir izdevusi visas 11 grāmatas. Pēc izdevniecības reklāmām spriežot - "Sikspārnis" ir kārtējais "labākais" romāns, kas ieguvis kaut kādas tur balvas - aizdomīgi. "Sikspārnis" ir arī debijas romāns pašam Nesbē, kas bieži vien neko labu nesola. Īsāk sakot pretrunīga informācija.
Vienīgais veids noskaidrot patiesību bija izlasīt pašam.
Izlasīju. Balvu gan es nedotu, jo nekas "nu TĀDS, TĀDS" tur nebija.
Visa darbība notika Austrālījā, kas gan man patika, jo deva autoram iespēju pastāstīt arī kaut ko interesantu par vietējiem un vidi. Protams, ka bija arī negaidīti pavērsieni, bet kas gan būtu labs kriminālromāns bez tādiem?
Savukārt nepatika daļas, kur bija aprakstīti galvenā varoņa sapņi (patiesībā murgi), kā arī alkoholisma detaļas. Tā kā nekas nav garlaicīgāks par cita cilvēka sapņiem, tad uzskatu, ka tādi fragmenti grāmatās liecina par sliktu gaumi.
Pirmā puse grāmatas bija pagarlaicīga un likās, ka nekas nenotiek, bet grāmatas vidū - šņaks un šļaks - viens pēc otra tika aplasīti galvenie aizdomās turamie, kas mani mazliet pamodināja. Pēdējā ceturtdaļa bija pietiekami interesanta, lai es aizlasītos līdz 1:30 tikai tāpēc, lai pabeigtu grāmatu, kaut arī parasti man tādiem varoņdarbiem pirms darba dienas nav resursu. Iespējams, ka tieši tas ir tas, kādēļ man ieteica Jū Nesbē.