trešdiena, 2014. gada 7. maijs

Džūlija Kenere "Živenšī kods"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Vispār jau gandrīz vai kauns likt šo vērtējumu dēļ tā, ka vispār tādu grāmatu izlasīju. Tomēr nolēmu ielikt, lai aiztaupītu velti izšķiestu laiku citiem.
Man patīk visādi kodi un šifri. Grāmatnīcā pāršķirstīju grāmatu un atšķirībā no citām grāmatām, kuru nosaukumā Dena Brauna "Da Vinči koda" laikā figurēja vārds "kods" šajā patiešām pavīdēja kaut kādi kodi. Tā kā grāmata bija nocenota, nopirku arī. Turklāt gribējās pauzi no piedzīvojumu grāmatām.
Tagad beigšu taisnoties un pastāstīšu kāpēc tik ļoti esmu vīlies grāmatā.
Vāka noformējums reti neveiksmīgs. Mans pirmais uzdevums bija ātri un nekaitīgi ar to tikt galā, ko arī veiksmīgi izdarīju uztaisot no papīra baltus vāciņus.
Saturs jau no paša sākuma bija paredzams līdz riebumam. Labie uzvarēja, ļaunais dabūja galu. Starp citu ar "Živenšī" nosaukumā ir domāts augstās modes zīmols.
Atšķirībā no anotācijas saturs nav ne "šarmants", ne "aizraujošs" un no "augstākās matemātikas" nav ne mazākās vēsmiņas.
Sižeta pamatlīnija līdzīga slavenajam Dena Brauna darbam "Da Vinči kods" - vīrietis un sieviete risina mīklas ko kāds pusjukušais sastāda, skrien pēc nākamās un arī cīnās par izdzīvošanu. Dabīgi, ka starp abiem galvenajiem varoņiem parādās arī ļoti neizteiksmīga un primitīva romantiskā saikne. Tas atkal bija paredzami. Autore pat nekaunējās galvenās personas vārdā dot atsauci uz "Da Vinči kodu"!
Vispār tādu mīklu minēšanā, kurām atrisinājums ir neticami ātras [nereāli] pareizu asociāciju virknes veidošanās var patrenēties pameklējot www.geocaching.com t.s. "mystery" (tos - ar jautājuma zīmi) tipa uzdevumus. Tad arī radīsies priekšstats par to, cik nereāli ir atrisini-skrien-atrisini-skrien... sižeti.
P.S.
Nedaudz nepatīkami pārsteidza tas, ka pēc šīs primitīvās grāmatas izlasīšanas ir grūtības palasīt kaut ko valodas ziņā mazlietiņ pilnvērīgāku. Tas gan noteikti ātri pāries :D