Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Aksels Munte ir tā saucamais modes ārsts Itālijas reģionā, kurš paralēli savai ārsta praksei uzcēlis greznu Tibērijas villu Kapri salā, kuras tapšanā, kā šķiet, piedalijušies un palīdzējuši paši svētie gari un Dievi.
Ar bagātās valodas palīdzību autors vilinoši aprakstījis Romas, Kapri, Anakapri un citu vietu burvīgās ainavas un varenos arhitektūras pieminekļus. Tādas dabas personifikācijas kā :"Pavēra plakstus kalnu ezers", grāmatas lasīšanu padara savādi interesantāku.
  Bet šī nebūt nav vienkārši iedvesmojoša grāmata topošajiem tūristiem/ ceļotājiem, jo daudzos patiesos stāstus caurvij ārsta redzējums uz slimajiem, nabagajiem un mirstošajiem pacientiem, kā arī allažā nāves (kā reālas būtnes) klātesamība. Tātad savā ziņā patīkams kontrasts!
Viena no morālēm ir glābt ne tikai cilvēkus, bet arī pienācīgi parūpētes par dzīvniekiem un neuzskatīt, ka mums ir pilnas tiesības dīvniekus masveidā nogalināt pārtikas ieguvei, jo taču paši dzīvnieki attiecībā pret mums tā nerīkojas, lai gan spētu. Otra morāle ir paraudzīties uz savu dzīvi un padomāt, vai tas laiks kas mums dots, tiek pavadīts pilnvērtīgi.

El James "Greja 50 nokrāsas"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Atzīstu, ka bestselleri allaž manī izraisa skepsi un raugoties uz to, ka "50 shades of Gray" ir sevišķi izcils dižpārdoklis, tad arī skepse bija diža, līdz brīdim, kad spontānuma dēļ aizņēmos no paziņas šo (ievieto īpašības vārdu pēc patikas) grāmatu.
Sākotnēji  stāsts atstāj spožu efektu - elegants interjers, dārgas izklaides, izsmalcinātas delikateses un protams izskatīgais, ietekmīgais un teju vai perfektais Kristians Grejs. Tik tālu viss ciešami.
Diemžēl valodas lietojums ir pliekans, lai gan tas ir piedodams, ja grāmata adresēta tīņiem. Lai gan neesmu aizspriedumaina, man nepatika demoralizējošā toņkārta, kas rada iespaidu, ka tikt pazemotai (pat ja tas ir "pa jokam") seksa laikā ir ok. Visā visumā apnikumu izraisošs sižets.
Drošvien rodas jautājums - kā tad un kāpēc vispār es izlasīju šo muļķīgo grāmatu? Intriga!
Grejs man šķita saistošs raugoties no antropoloģiskā viedokļa , kā arī viņa noslēpumainā pagātne. Protams 1. grāmatā tikai daļa noslēpumu nāca gaismā, lai taču būtu ko rakstīt atlikušajās divās grāmatās.
Kopumā uzskatu, ka šī grāmata ir nepelnīti slavena. No erotikas žanra kaut vai tā pati Puškina "Slepenās piezīmes" ir baudāmāka.