ceturtdiena, 2012. gada 30. augusts

Geila Lindsa "Zelta bibliotēka"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Mēsls.
Nu tiešām! Smuks vāciņš, bet tas arī viss. Kārtējā grāmata, kas "uzcepta" pēc sekojošas receptes: vīrietis un sieviete, no kuriem viens ir bijušais vai aktīvais slepenais aģents aptrakuši skrien apkārt pa Pasauli vai nu bēgot no kustīga mērķa vai ķerot to :D
Sāk jau apnikt šāda tipa kriminālromāni. Bet tādu ir nomācošs daudzums veikalu plauktos.
Pie tam grāmata ir paredzama un beidzas ne ar ko. Pašu Zelta bibliotēku atrod, bet pēc tam uzreiz pazaudē. Galvenie ļaunie izkļūst sveikā, pāris, kas skrēja pa visu pasauli nesaplūst mīlas kaislē. Nobeigums stāstam nav. Mana literatūras skolotāja par tādu kļūdu man būtu samazinājusi atzīmi līdz viduvējai.
Vienīgais vērtīgais bija epilogs, kur mazliet aprakstīts par to, kas realitātē ir atrodams dokumentos par savulaik Ivana Bargā īpašumā bijušo seno manuskriptu krājumu.
Ak jā - pat "Zelta bibliotēka" ir autores izdomātais nosaukums šim it kā eksistējušajam manuskriptu krājumam.
Tā kā esmu lasījis arī citu šīs autores darbu ("Spiegu lielmeistars"), kas bija vēl vairāk apšaubāms, tad vairāk laikam nelasīšu viņas bezvērtīgos darbus.

Kur atrast interesantus kriminālromānus un spiegu romānus, kas nebūtu sarakstīti pēc tās augstāk minētās nožēlojamās formulas?

sestdiena, 2012. gada 18. augusts

Jūnass Jūnasons "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Anotācijas ir pilns Internets. Grāmatā viena nodaļa ir par večuka pagātni, viena par tagadni un tā gandrīz visu grāmatu. Večuka pagātne, protams, ir daudz interesantāka par "šodienu". Vai es pārsmējos lasot grāmatu? Nē. Vai es ķiķināju lasot? Arī nē! Tiesa, kādās 3-4 vietās tiešām bija jautri (pirmo reizi 137. lpp). Šī vārda vistiešākajā un plašākajā nozīmē - viegla lasāmviela. Taču es biju gaidījis kaut ko ievērojami jautrāku.
Dīvaini grūti bija atbildēt uz galveno jautājumu - lasīt vai nē? Tas noteikti kaut ko liecina par grāmatu. Tomēr arī atbilde kaut ko izsaka :)
Nu ... lai vai kā, bet man šī grāmata tomēr deva vienu vērtīgu atziņu - tāpēc lasīšanai patērētais laiks gluži zemē nomests nebija.

ceturtdiena, 2012. gada 2. augusts

Arturs Konans Doils "Stāsti par Šerloku Holmsu. Berilu diadēma un citi."

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Vispār es šo grāmatu nopirku tikai dēļ stāsta par dejojošajiem cilvēciņiem. Tomēr aiz ziņkārības nolēmu izlasīt arī visus pārējos 9 stāstus, jo tas taču ir slavenais Šerloks Holms! Jāsaka godīgi, ka stāsti ir ļoti naivi. Nemaz nav dinamiski, ja nu vienīgi priekš 100 gadus veciem cilvēkiem :D. Nevar pat salīdzināt ar mūsdienu kriminālromāniem. Toties uzzināju kāpēc radušās anekdotes par Šerloku Holmsu. Faktiski pat katra stāsta iesākums ir gandrīz vai anekdote. Pārsteigums bija, ka no 10 stāstiem tikai 6 bija par Šerloku Holmsu. Visi stāsti ir pirmajā personā rakstīti. Šerloka Holmsa piedzīvojumus pirmajā personā stāsta dr. Vatsons.