Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Agata Kristi ir tā autore, kuras romāni ir visvairāk pārdotie Pasaulē. Šis ir viens no viņas populārākajiem romāniem. Līdz šim tiku lasījis tikai vienu viņas romānu, kura ekranizāciju atceros no bērnības laika - "Desmit mazi nēģerēni". Gribējās palasīt vēl kādu viņas kriminālromānu.
Nekādu īpašo sajūsmu nejutu. "Desmit mazi nēģerēni" man patika labāk. Galvenokārt tāpēc, ka uzreiz tiek iepazīstināts ar kādiem 10 personāžiem un ir grūti atcerēties kurš ir kurš, kam vēlāk arī nav īpaši lielas nozīmes, jo lasot tāpat nevar izdomāt, kurš ir "īstais slepkava". Super atjautīgais Puaro uz grāmatas beigām vienu pēc otra "izvelk no cepures" faktus, par kuriem pašam lasītājam skatoties no viņa perspektīvas nevarēja būt nekāda nojausma.
Grāmatas beigām tuvojoties jau rodas nojausma ar ko tas viss beigsies, tikai nav pārliecības vai tik fantastisks scenārijs tiešām būs tas īstais. Bija gan.
Domāju, ka var atrast interesantākus kriminālromānus tāpēc vien, ka tie būtu mūsdienīgāki.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Īsti nezinu ir vai nav gads apkārt, kamēr pa vakariem mazajiem pie gultas izlasīju šo 625 lappuses biezo ķieģeli.
Tā ir ideālākā grāmata bērnu likšanai gulēt. Tikai piesolot to lasīt gandrīz vienmēr mazie skrēja uz gultu. Saturs ir pietiekami interesants arī pieaugušam cilvēkam, jo Māra Putniņa radošā izdoma ir mazliet apskaužama. Tātad garlaicīgi pašam arī nepalika. Bērni klausījās ar interesi un aizmiga ātri. Tajās reizēs tad es pats "pa kluso" izlasīju iesākto nodaļu līdz galam. Grāmatā ir daudz ar kuģiem saistītu lietu, tātad tā ir arī informatīva.
Mans eksemplārs ir mīkstajos vākos. Sērijā ir 5 grāmatas. Tās pāris, kuras ir cieto vāku sējumā ir ar krāsainām bildītēm. Tā kā mīkstajos vākos parasti izdod atkārtotos izdevumus, tad domāju, ka šī pati grāmata cietajos vākos arī bija ar krāsainām bildītēm. Bet arī melnbaltās manējā izdevumā bērniem patika.
Es par šo grāmatu nevaru un negribu teikt nevienu sliktu vārdu. Tie lai paliek citām recenzijām.
Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Pirmais iespaids bija tāds, ka Brauns joprojām māk uzturēt spriedzi, bet drīz vien šo mānīgo sajūtu nomāca pliekana atklāsme, ka pārāk jau nu mākslīgi tā spriedze tiek uzturēta. Vispār laika kompresija bija pārāk liela - visa grāmata ir par kādām 12 stundām reālā laika.
Autora "Enģeļi un dēmoni" tomēr man patika vislabāk, jo tur bija arī pietiekami liela intriģējoša zinātniskā komponente. Lai arī šis romāns noteikti bija labāks nekā "Simbols" un "Inferno", tas vienalga nespēj tikt līdzi "Enģeļiem un dēmoniem".
Atšķirībā no iepriekšējām grāmatām autoram, laikam, izbeidzās simboli par ko rakstīt, jo šeit tādi tika pieminēti vien pāris. Visos iepriekšējos romānos ar galveno varoni Robertu Lengdonu varēja vien brīnīties par visādu simbolu birumu. Šajā kontekstā es nesapratu, kāpēc tad vispār bija vajadzīgs tāds Roberts Lengdons - simbolu pazinējs. Varbūt būtu bijis daudz labāk pamainīt galveno varoni, jo jebkurš cits inteliģents cilvēks arī būtu ticis galā ar tām izgudrotajām problēmiņām.
Grāmatas galvenais kodols bija "fundamentāls zintātnisks atklājums", kurš apgriezīšot kājās visu izpratni par cilvēku izcelšanos un ar to ar ko cilvēces pastāvēšana beigsies. Gandrīz visu grāmatu tiek noturēta intriga par dižo zinātnisko atklājumu, bet beigās tāds pus-čušš vien sanāk. Tas tā sanāca laikam tāpēc, ka tomēr tik ļoti mākslīgi tā intriga tika stiepta garumā.
Atšķirībā no izdevniecībām un autora man rūp arī manu lasītāju laiks, tāpēc pateikšu, ka tas "dižais zinātniskais atklājums" bija ar kvantu datoru pamodelēts tālāk 50-to gadu eksperiments, kurā mēģenē tika sajauktā "pirmatnējā zupa", bet tajā veiktas elektriskās izlādes, kas simulētu zibeni. Mērķis esot bijis pierādīt, ka dzīvība varēja izcelties nejauši. Autors bija izdomājis, ka atomu līmenī (!) simulējot tālāk tādu "zupas nostāvēšanos", tajā ar laiku izveidojās RNS un DNS. Savukārt autora iedomātais cilvēces gals bija ... cilvēku saplūšana ar tehnoloģijām. Tas nu gan tā notiek, bet tāpēc jau cilvēki nepaliek par kiborgiem. Nu tikai daži.
Droši vien, ka arī nākamo grāmatu es, pilnīgi iespejams, lasīšu, lai ... pateiktu citiem, ka tomēr nav vērts to lasīt.
