sestdiena, 2015. gada 9. maijs

Bils Braisons "Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Jāsāk ar to, ka biju gaidījis kaut ko citu no šīs grāmatas, proti, ka saistošā veidā būs izstāstīts kā un kāpēc radās viss, kas atrodams mūsdienu mājā. Tā vietā bija izvērsti visdažādākie notikumu un faktu apraksti, kam nav ne mazākā sakara ar nodaļas nosaukumiem, kas ir, piem. "guļamistaba", "gaitenis", "bēniņi", bet reizēm māju kā tādu. Tā piemēram par žurkām rakstīts nodaļā "kabinets", nevis "pagrabs" vai "bēniņi" tikai tāpēc, ka kabinetā esot bijis žurkas slazds. Savukārt pēdējā nodaļā "bēniņi" par šo mājas daļu nebija rakstīts vispār nekas. "Bez problēmām" atradīsiet kokvilnas rūpniecības vēsturi utt.
Tieši tāpat uzkrītoši bija biežie "to nezin neviens". Saprotams, ka 20 lappušu garais atsauču saraksts ar simtiem atsauču nepārprotami norāda uz pamatīgiem pētījumiem, bet tas, ka autors nav atradis izskaidrojumu kādam faktam tomēr nenozīmē, ka to nav iespējams izdarīt.
Īsts haoss ir hronoloģijā. Vienas nodaļas ietvaros notiek lēkāšana pa vairākiem gadsimtiem. Nākamajā nodaļā atkal tas pats. Labāk būtu bijis grāmatu veidot hronoloģiski nevis sagrupētu pa mājas telpām.
Šī ir jau trešā Braisona grāmata, kuru lasu ar interesi. Un lasīšu arī nākamo, kad tāda būs. Pārējās abas arī varat atrast šajā blogā.
Braisons savās grāmatās saistošā valodā pasniedz milzīgu daudzumu faktu no visdažādākajām sfērām. Diemžēl galvā paliek tikai vispārsteidzošākie. Faktu ir tik ļoti daudz, ka tos nevar visus atcerēties. Tomēr katru lappusi lasīju ar lielu interesi.
Lasījās gan lēni, jo prasa koncentrēšanos, lai izprastu uzrakstīto. Tā kā ikdienā netrūkst spriedzes, tad ne vienmēr spēju pievērsties šai grāmatai. Pa vidam izlasīju kādas 5 citas grāmatas :)

sestdiena, 2015. gada 2. maijs

Žils Verns "Begumas pieci simti miljonu"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Grāmatā ir divi romāni. "Meteora medības" biju izlasījis sen un nekādu sajūsmu vai aizrautību tas neizraisīja, tomēr bija interesantāks par otro. Tagad izlasīju otro.
Liels mantojums tiek sadalīts uz pusēm starp ļauno un labo. Labais rada pārtikušu demokrātisku pilsētu, bet ļaunais - gandrīz vai uz verdzību balstītu drūmu pilsētu, kas ražo ieročus lai iznīcinātu "labo"pilsētu. Ļaunais beigās dabū galu, bet labie tiek cauri sveikā. Tik vienkārši.
Žilam Vernam ir divu veidu romāni - ceļojumu un vientiesīgie. Šis noteikti ir vientiesīgais. Vientiesīgs sižets, vientiesīgi pozitīvie varoņi. Lai gan kāds vientiesīgs, naivs, pārpašaizliedzīgs, pārlabestīgs, pārcēls, pārgudrs, pārveiksmīgs utt. varonis ir gandrīz katrā viņa darbā, šajā tas kļuva nedaudz kaitinošs. Citos to "nezāli" lieliski pārmāc notikumi vai vides apraksti.
Tomēr pati lielākā vilšanās ir tā, ka "Begumas pieci simti miljonu"... nemaz nav Žila Verna sarakstīts, bet tikai pārveidots kāda Paskāla Grusē romāns... pag', pag' - varbūt, ka tieši tā ir labā ziņa! :D