ceturtdiena, 2018. gada 24. maijs

Jūnass Jūnasons "Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs)"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Pilnīgi noteikti nav vērts tērēt naudu un laiku dēļ autora mēģinājuma ar šo paviršo darbu gūt ienākumus, cerot izbraukt uz iepriekšējo grāmatu rēķina. Cik "Analfabēte, kas prata rēķināt" bija laba, tik šī bija slikta.
Sižets - pliekans, par neskaidra vecuma mācītāju (sievieti) un neveiksminieku, kas uz izbijuša noziedznieka - alkoholiķa rēķina uztaisa "biznesu" izmantojot naivus reliģiski noskaņotus cilvēkus.
Jūnass centās saglabāt līdzīgu stilu kā iepriekšējās abās grāmatās, bet dēļ pliekanā sižeta tas pats "ironiski nevērīgais, starp citu" stiliņš kļuva gandrīz nebaudāms un likās apnicīgs. Notikumu attīstība vilkās tik lēni kā gliemezis, kas slidinās pa slidkalniņu. Atšķirībā no "analfabētes" un "simtgadnieka" te nebija nekā oriģināla vai smieklīga par līdzīgu notikumu vērienu nemaz nerunājot.
Labāk pēc darba dienas birojā tos dažus siltos vasaras vakarus aizbrauciet ar draugiem nopeldēties uz kādu ezeru. Būs foršāk un lietderīgāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru