Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Man ir tāda apņemšanās izlasīt visas piedzīvojumu grāmatas, ko neizlasīju pusaudžu vecumā. Tik daudz par grāmatas izvēli.
Nākamais par ko ir vērts uzrakstīt ir tās sajūtas, kas rodas pēc grāmatas izlasīšanas un domām par to, kuru grāmatu lasīt nākamo. Šajā gadījumā es nopriecājos, ka varēšu lasīt kādu citu grāmatu.
Man vienmēr licies, ka šajā pirātu romānā būs vairāk piedzīvojumu un plašāks darbības spektrs, tāpēc arī neliela vilšanās. Tomēr tas izrādījās pietiekami īss un tagad ir arī viedoklis par šo klasikas gabalu. Laikam jau šis ir jāuzskata par tādu šablonu visiem līdzīgajiem darbiem.
Aleksandra Grīna "Tobago" viennozīmīgi bija daudz interesantāka un pilnīgāka par "Bagātību salu". Tāpēc labāk ieteiktu izlasīt to.
Ņemot vērā, ka ne reizi neesmu noskatījies līdz galam ne "Bagātību salas" multifilmu ne filmu, tik un tā sižets un pašas beigas bija aptuveni paredzams jau pašā sākumā. Jautājums bija tik vai bez jaunā Džima Houkinsa vēl kāds izdzīvos. Tāpat vēlreiz arī pārliecinājos par to, ka 150 gadus vecos darbos sižeta plūdums ir daudzkārt lēnāks un vienmuļāks kā mūsdienu romānos.
Pagarlaicīgi priekš piedzīvojumu romāna. Diez' vai puikas gados pēc grāmatas izlasīšanas būtu gribējies skraidīt ar zobenu un tēlot pirātus.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Viennozīmīgi labākā no pēdējām 5-ām grāmatām, ko esmu lasījis. Šo noteikti ir vērts izlasīt katram, neskatoties uz to vai viņš ir reliģiozs vai nē.
Ārkārtīgi vienkārši un ļoti pārdomāti tiek pasniegta informācija par cilvēces visu laiku svarīgāko jautājumu - kāpēc mēs esam? Turklāt vietumis sastopami nelieli daži [bezkaunīgi] jociņi, kas atsvaidzina kopējo tēmas smagnējumu.
Puse grāmatas ir veltīta zinātnes vēsturei, kas būs visai interesanta tiem, kas nekad ar to nav iepazinušies. Man tā tīri labi derēja atkārtošanai, jo īpaši tāpēc, ka salika pa plauktiņiem kā veidojās un no kā sastāv teorija par visu, jeb M teorija.
Šī grāmata pilnīgi noteikti ir saprotamāka par abām iepriekšējām Hokinga grāmatām. Ar zinātni esmu uz "tu". Neskatoties uz to vienalga būs jāpārlasa pēdējā nodaļa, jo pēdējās 3 lapas pusēs autori faktiski atbild uz jautājumiem "kāvēc vispār kaut kas ir?" un "kāpēc mēs pastāvam", tomēr atbilžu pamatojums likās diezgan neskaidrs (parādījās iepriekš nepieminētas "pozitīvā" un "negatīvā" enerģija.
Kopumā varētu teikt, ka otrā grāmatas puse vairāk līdzinās laimīgās loterijas biļetes centieniem atrast, izskaidrot un fundamentāli pamatot izskaidrojumu, kāpēc tieši viņa ir tā laimīgā. :) Es teiktu, ka - kādai loterijas biļetei bija jābūt laimīgajai un tam nav dziļāka skaidrojuma. :)
Dažus gadus atpakaļ lasīju šādu grāmatu - Vasilijs Jančiļins "Nenoteiktība, gravitācija, kosmoss" (Янчилин Василий Леонидович "Неопределённость, гравитация, космос", Москва: Едиториал УРСС, 2003, 248 lpp). Formulas ignorēju, bet tomēr man patika tā vienkāršība ar kādu autors izskaidroja savu kvantu gravitācijas teoriju, kura ir vienīgā trūkstošā daļa no teorijas par visu. Papildus tam viņš piedāvāja salīdzinoši vienkāršus eksperimentus ar kuriem pierādīt viņa teorijas pareizību. Un tā ir vienkāršāka par 11 dimensionālo stīgu teoriju.
Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Izlaot anotāciju, likās ka būs daudzsološs tehnotrilleris, bet beigās tomēr paliku vīlies. Tā jau neko īpaši daudz no šīs grāmatas negaidīju, bet tik un tā ieguvu vēl mazāk.
Sākums bija intriģējošs - zinātnes pretnostatījums reliģijai. Taču vēlāk sākās "muļļāšanās uz vietas" un filozofiskā idejas attīstība apsīka.
Brīžiem apnika autora uzkrītoši attēlotā reliģisko fanātiķu aprobežotība un no tās izrietošās darbības. Starp rindiņām varēja manīt gandrīz vai ņirgāšanos un viennozīmīgi faktu, ka bībeli var iztulkot pēc patikas kā nu kuram tas ir izdevīgi.
Man patika kā beigās bija aprakstīta "apokalipe".
Kaut kad iepriekš biju lasījis šī autora grāmatu "Tironizauru kanjons". Liekas, ka tā bija labāka, tik neatceros ar ko tā beidzās.
Daudz interesantāka un vērīgāka ir nākamā grāmata, kuru jau esmu izlasījis - Stīvens Hokings un Leonards Mlodinovs "Diženais plāns". Tēma ir līdzīga.
