Aizeks Azimovs "Fonds"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

"Tulkots gandrīz visās Pasaules valodās", "neskaitāmi izdevumi", "Hugo balva" (lai kas tā arī nebūtu)... brīnišķīga reklāma uz kuru nevajadzētu uzķerties. Kārtējo reizi. Tas man atkal atgādina, kāpēc vispār radīju šo blogu.
Man pašam patīk fantastikas žanrs kā tāds, bet šis tomēr ir novecojis darbs. Toreiz (1951. gadā) kodoltehnoloģijas, laikam, bija modes kliedziens ar daudzsološu nākotni un nezināmām iespējām, varbūt tāpēc galvenā un vienīgā attīstītā tehnoloģija bija "kodoltehnoloģija". Bet, ziniet, kad bez "kodolkuģiem" un "kodolblasteriem" parādījās spīdīgas auras, lidojoši krēsli, kurus arī darbina kodoltehnoloģijas un pat virtuves "kodolnaži", tad jau sāka palikt par traku.
Grāmatas koncepts kā tāds likās labs. Varbūt, ja šo grāmatu pārmuļļātu, kā Holivuda to dara ar vecām filmām, tad tā būtu baudāma.
Lasīšanu ievērojami apgrūtināja tas, ka grāmatā ir 5 nodaļas, kurās katrā ir pilnīgi citi personāži, jo nodaļas šķir laiks, kas pārsniedz vienas paaudzes dzēves ilgumu. Es sākumā to nesapratu, tāpēc centos iegaumēt personāžu aprakstus. Tās pūles izrādījās liekas.
Grāmata lasījās ar grūtībām, tāpēc to lasīju ar pārtraukumiem. Vissliktāk bija tad, ja iepriekšējo reizi biju nolicis grāmatu malā pirms pāris nedēļām nepabeidzot nodaļu, tad ātrumā nācās pārlasīt vismaz 4-5 lappuses, jo no iepriekš lasītā nebija palikuši nospiedumi atmiņā. Ja biju izlasījis nodaļu līdz galam - gandrīz vispār neatcerējos iepriekšējās nodaļas saturu, jo nākamajā nodaļā uz iepriekšējo ir tikai pāris vārgas atsauces. Un - nē, man nav problēmas ar atmiņu. Tātad, ja grib no šī darba gūt jebkādu baudu, tas jālasa vienā piegājienā.
Diemžēl esmu nopircis arī abas pārējās daļas, bet man nav ne jausmas, kad es saņemšos tās izlasīt. Diez' vai man aptrūksies interesantāka lasāmviela. Varbūt man tā nākošā daļa jānoliek tualetē uz plauktiņa...