piektdiena, 2019. gada 8. marts

Māris Ruks "25 gadi sektā"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Vispār varbūt ir vērts izlasīt tikai kādu gabalu no sākuma. Varbūt kādu 1/3 vai pat 1/4 daļu no visas grāmatas. Viss interesantais, ko var uzzināt ir sākumā. Droši vien jau kaut kas tur ir visā tajā par ko rakstīts, taču mana pārliecība par informācijas saikni ar realitāti samazinājās ar katru nodaļu.
Pirmkārt jau literārā valoda likās tāda vecīga un diezgan neveikla. Tas nu vēl tā. Bet var saprast, ka autors jūtas "apčakarēts" lielā mērogā, tāpēc visu tekstu līdz nelabumam nepārtraukti caurvij žultainas replikas, nerimstoši retoriski jautājumi un acīm redzams nicinājums pret korporācijām un tajās iesaistītajiem cilvēkiem. Neesmu kompetents nosodīt vai attaisnot cilvēkus, kuriem "uzbrūk" autors, un, ja tā visa ir taisnība, tad tas tiešām ir padrūmi, bet skaidrs, ka teksts nebija baudāms. Godīgi sakot, es, liekas, pirmo reizi esmu uzdūries tik nebaudāmam literāram darbam tieši neveiksmīgo izteiksmes līdzekļu izvēles ziņā.
Diemžēl žultaino repliku plūdi un "aiz matiem pievilktās" sakarības vairāk pauž autora viedokli, kam varētu arī nebūt reāla pamata. Varbūt es kļūdos, bet tad parasti tādiem pētnieciskiem darbiem pieliek galā sarakstu ar atsaucēm uz materiāliem, kurš šai grāmatai bija par niecīgu prestatā faktu gūzmai.
Grāmatas konstrukcija arī nepatika. Nodaļu nosaukumi likās haotiski. Lēkāšana pa laika periodiem. Faktiski viss saturs bija kaut kādas epizodes no autora dzīves pieredzes un pēc tam vienas un tās pašas replikas citiem vārdiem. Es nejutu jēgpilnu struktūru.
Vienīgais, par ko var cildināt autoru - viņa drosme atklāt sabiedrībai attiecīgās vides nianses.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana