Stīvens Klārks "Ellīgs gads Parīzē"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Vāka noformējums ir atbaidošs. Un tomēr, ja grāmatu apvāko, tad to var pat paņemt rokās un mēģināt sākt lasīt.
Saturs izrādījās jautrāks nekā cerēju, kas vispār ir retums. Retums ir gan pārspētas cerības, gan fakts, ka grāmata, kas tiek reklamēta kā jautra tāda arī izrādās.
Man jāatzīstas, ka biju tik stulbs, ka visu laiku domāju, ka grāmata ir par reāliem autora piedzīvojumiem, jo tā sarakstīta pirmajā personā, bet tikai pēc izlasīšanas atskārtu, ka galvenā varoņa vārds taču nesakrīt ar autora vārdu! Šis fakts neliecina pilnīgi neko labu par manu veselo saprātu, toties autors var lepoties ar to, ka uzrakstījis tik reālistisku romānu.
Ir arī turpinājums "Ellīgais "parīzietis"" (oriģinālvalodā: "Merde Actually"), kuru sāku lasīt uzreiz pēc šīs grāmatas pabeigšanas.
Es nesaprotu, kāpēc oriģinālais nosaukums "A Year in the Merde" (Franču val. "merde" nozīme ir "sūds") ir aizvietots ar kaut ko pilnīgi nesakarīgu. Varēja taču pārtulkot kā "Gads mēslos" vai tml.
Atmetot šos nenozīmīgos sīkumus par saturu varētu teikt, ka frančiem tas ir tik neglaimojošs, ka autors varētu jau būt ticis Francijas "persona non grata" sarakstā. Īpaši tāpēc, ka par šo pašu tēmu ir vismaz 5-as tā paša autora grāmatas no kurām pārējās, varu derēt, kā parasti, Zvaigzne ABC nepublicēs. Saturs pietiekami tieši un nesaudzīgi rāda franču neglīto pusi līdzīgi kā būtu, ja es teiktu: "Ja Francija ir kā divas labākās draudzenes, tad no divām labākajām draudzenēm viena vienmēr ir stipri glītāka par otru (dzīvē tā bieži gadās) un šīs grāmatas lasīšana ir kā skatīšanās tikai uz neglīto ignorējot blakus esošo glīto". Vienīgi jautājums ir tāds - vai tiešām ar frančiem ir tik slikti? Droši vien, ka to varētu uzzināt tikai tur dzīvojot kādu laiku, ko es netaisos darīt. Varbūt to varētu savādāk noskaidrot, proti, ja kāds, kurš ir dzīvojis Francijā un lasījis šo grāmatu varētu padalīties komentāros.