Artūrs Konans Doils "Marakota bezdibenis"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Turpinu apgūt jaunībā neizlasītās piedzīvojumu grāmatas...
Šajā grāmatā ir trīs stāsti - "Zudusī pasaule", "Indīgā josla" un "Marakota bezdibenis". Pirmajos divos stāstos darbojas vieni un tie paši galvenie varoņi.
Es kaut kā biju domājis, ka tieši Doila "Zudusī pasaule" ir Spīlberga ekranizējums. Tomēr Ekranizācija ir Maikla Kraitona romāns ar to pašu nosaukumu. Ir arī kaut kas kopīgs Doila un Kraitona romāniem - dinozauri. Izskatās, ka Kraitons būs šo to aizņēmies no Doila koncepcijas :)
"Zudusī pasaule" bija lasāma. Priekš piedzīvojumu stāsta gana oriģināli un interesanti. Patika.
"Indīgā josla" likās, mazākais, dīvaina. Sižets - Zeme iekļūst "indīgā kosmosa joslā" un tāpēc mirst visi cilvēki, izņemot galvenos varoņus, kas līdz pēdējam ākstās ar kaut kādiem skābekļa baloniem. Bet beigās tik un tā visi atdzīvojas :D Pie kam ēteram ar kuru izplatās inde tiek piedēvētas gaisa īpašības, lai gan, ja nemaldos, tad tajā laikā, kad tapa romāns tika uzskatīts, ka ēters aizpilda tukšu telpu un ar tā palīdzību izplatās elektromagnētiskie viļņi un gravitācija.
"Marakota bezdibenis" - bija puslīdz saistoši, kamēr dziļākajā okeāna vietā galvenie varoņi neuzgāja Atlantīdu. No tā brīža viss stāsts sāka asociēties ar Zvaigžņu karu sēriju, kurā arī bija zemūdens pilsēta un visādas neparastas tehnoloģijas. Tālāk lasīt atkal bija tik pat dīvaini (murgaini), cik lasot "Indīgo joslu".
Laikam tāpēc arī pirmais stāsts ir "visklasiskākais", bet pārējie ir mazāk zināmi. Tāpēc labā ziņa ir tā, ka "Zudusī pasaule" aizņem vairāk par pusi no grāmatas.