Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Lasot rodas sajūta, ka grāmata ir Itālijas kultūras ministrijas pasūtījums Denam Braunam, lai piesaistītu vairāk tūristu.Autors veiksmīgi "savā stilā" apraksta un saista arhitektūras un mākslas šedevrus ar "Dievišķo komēdiju", kuras iedvesmots, manuprāt, arī sarakstīja savu "Inferno". Lasot nepamet vēlme redzēt aprakstītās vietas klātienē, tāpēc dažas nodaļas tika lasītas pat ēsēžot pie datora, lai redzētu kā tas viss izskatās īstenībā.
Tiem, kuriem patīk arhitektūra, māksla un eksisenciālu problēmu risināšana noteikti būs īpaši interesanti lasīt.
Laikam jau ir vērts izlasīt. Lasījās ātri. Sižets - kā jau Braunam - skrien, bēdz, meklē, piedzīvo atklāsmes apskatot vēsture mākslas darbus. Un tā visu grāmatu.
AtbildētDzēstŠis romāns noteikti ir labāks par "Zudušo simbolu", kura lasīšanai gan es neieteiktu šķiest laiku.
Arī es kritu kārdinājumā, lai apskatītos datorā grāmatā pieminētos mākslas darbus. Tas izrādījās ļoti noderīgi, lai reālistiskāk iztēlotos notikumus.
Vienīgi palika sajūta, ka šoreiz Brauns ir manāmi pārcenties apzināti maldinot lasītāju par to, kuri ir "ļaunie" un kuri "labie". Šo kļūdu vēl pastiprināja tulks. Proti, vietā, kur "vainīgais" pirmajā personā atceras pagātni viss bija rakstīts vīriešu dzimtē, pēc tam vēlāk tas pats - sieviešu dzimtē... bet angļu valodā nav dzimtes. Piemēram "I have never been...". Tas ļāva par vainīgo noturēt nepareizo pesonāžu.
Ir lasīti darbi, kur pirmā "acīm redzamā" notikumu interpretācija ir daudz nevainīgāka un dabīgāka salīdzinot ar to kāda beigās izrādās patiesība, piem. Agatas Kristi romānos.
Sausais atlikums pēc grāmatas - nekas vairāk kā pēc kārtējā trillera. Vienīgi tagad zinu kaut ko par Dantes darbiem, ar ko tieši un kāpēc viņš ierakstījis savu vārdu vēsturē.