Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Lai gan grāmatas varoņi ir ļoti kolorīti un notikumi amizanti, vieglās formas satīra nesasniedza manu humora izjūtu tādā līmenī, lai es smietos, bet lika tikai pavīpsnāt. Iespējams liku pārāk lielas cerības uz šo klasisko darbu, vai arī tulkojums kārtējo reizi zaudējis savu "dvēseli" un būtu vajadzējis tomēr lasīt oriģinālvalodā.
Lai nu kā...
Nedaudz traucēja tie paralēlstāsti un notikumi, jo esmu pieradusi pie tā, ka grāmatā stāstījums koncentrējas ap vienu tematu - šajā gadījumā ap dzīšanos pēc 12 krēsliem.
Nedaudz traucēja tie paralēlstāsti un notikumi, jo esmu pieradusi pie tā, ka grāmatā stāstījums koncentrējas ap vienu tematu - šajā gadījumā ap dzīšanos pēc 12 krēsliem.
Un beigas likās tādas "ne šis ne tas", jo strauji aprāvās. Tomēr gribējās, lai Benders paliktu dzīvs, jo tad būtu interesantāk, bet izlasot pēcvārdā, to ka brāļi metuši monētu, lai noteiktu mirt viņam vai ne, tad viss tapa skaidrāks un pieņemamāks.
Ieteiktu izlasīt dēļ tā, ka šī tomēr ir krievu klasika un neizlasot paliktu robs krievu literatūras iepazīšanā, bet citu iemeslu dēļ laikam ka ne.
Tomēr aizmocīju līdz galam un pilnībā piekrītu Annas vērtējumam.
AtbildētDzēstPirmo smaidu grāmata izvilināja tikai 309. lapaspusē. Humors tomēr noveco. Paskaidrojumi gan sakrita uz nerviem. Piemēram, 31. nodaļā paskaidrojumu teksts ir tikpat vai pat garāks par pašu grāmatas nodaļu.
Ja kādu interesē, tad 166. lapaspusē var atrast avotu no kurienes nāca slavenais Putina izteiciens par "sprāguša ēzeļa ausīm" Abrenes kontekstā. Redz' kā lasot klasikas grāmatas var iemācīties labāk izprast mūsdienu Pasauli!
Lielos vilcienos - no paskaidrojumiem maz jēgas. Puse no tiem ir norādes uz t.s. alūzijām, vēl daļa ir pilnīgi nenozīmīgas. Slīprakstā lasāmais cenzētais teksts tādam vienkāršam cilvēkam kā man nekādu īpašu pievienoto vērtību nelika sajust.
Nav vērts lasīt. Nu tiešām. Pats līdz galam izlasīju tikai tāpēc, lai zinātu, kas notika ar dārglietām un Ostapu Benderu. Bet par aizraujošu šo grāmatu nu nekādi nevaru nosaukt.