Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Mēsls.Nu tiešām! Smuks vāciņš, bet tas arī viss. Kārtējā grāmata, kas "uzcepta" pēc sekojošas receptes: vīrietis un sieviete, no kuriem viens ir bijušais vai aktīvais slepenais aģents aptrakuši skrien apkārt pa Pasauli vai nu bēgot no kustīga mērķa vai ķerot to :D
Sāk jau apnikt šāda tipa kriminālromāni. Bet tādu ir nomācošs daudzums veikalu plauktos.
Pie tam grāmata ir paredzama un beidzas ne ar ko. Pašu Zelta bibliotēku atrod, bet pēc tam uzreiz pazaudē. Galvenie ļaunie izkļūst sveikā, pāris, kas skrēja pa visu pasauli nesaplūst mīlas kaislē. Nobeigums stāstam nav. Mana literatūras skolotāja par tādu kļūdu man būtu samazinājusi atzīmi līdz viduvējai.
Vienīgais vērtīgais bija epilogs, kur mazliet aprakstīts par to, kas realitātē ir atrodams dokumentos par savulaik Ivana Bargā īpašumā bijušo seno manuskriptu krājumu.
Ak jā - pat "Zelta bibliotēka" ir autores izdomātais nosaukums šim it kā eksistējušajam manuskriptu krājumam.
Tā kā esmu lasījis arī citu šīs autores darbu ("Spiegu lielmeistars"), kas bija vēl vairāk apšaubāms, tad vairāk laikam nelasīšu viņas bezvērtīgos darbus.
Kur atrast interesantus kriminālromānus un spiegu romānus, kas nebūtu sarakstīti pēc tās augstāk minētās nožēlojamās formulas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru