Marks Adams "Ceļā uz Maču Pikču"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

...jo ir daudz interesantāki ceļojumu apraksti. Piemēram Rofs Smits "Auksts alus un krokodili", Deivids Brīšīrss "Augstuma varā" (faktiski ar biogrāfisku ievirzi), Irēna Bišofa un Andreass Kīlings "Teiksma par Jukonu" u.c.
Kāpēc? Tāpēc, ka šī grāmata sarežģīti lasījās. Vai nu slikts tulkojums (maz ticams) vai arī pārsātinātība ar vietu nosaukumiem un vēsturiskiem personvārdiem vārdiem, kas parādās tikai vienu vai divas reizes. Vēl arī tāpēc, ka uzskatu, ka autors nav īsti spējis saistoši pasniegt savu ceļojumu. Tā vietā vismaz 1/2 grāmatas ir par Hairemu Bingemu III, kurš bija Maču Pikču "pirmatklājējs", vai, drīzāk, pirmais tās reklamētājs Rietumu pasaulei.
Īsie apraksti par autora pavadoni Džonu Līversu bija daudz interesantāki par paša autora gaitām. Džons Līverss ir dēkainis visa mūža garumā un viņa memuāri būtu nesalīdzināmi interesantāki. Spriežot pēc fotogrāfijām (ne tikai tām melnbaltajām, kas grāmatā) Maču Pikču apkaimes satriecošās ainavas apraksti ir vairāk nekā nabadzīgi. Atšķirībā no citos blogos minētā, manuprāt, kontaktēšanās ar ceļojumā sastaptajiem cilvēkiem aprakstīti, augstākais, pieticīgi.
Grāmatas saturs nenoliedzami būs ļoti vērtīgs vēsturniekam, kurš nodarbojas ar seno inku drupu pētniecību. Šajā ziņā grāmatā ir ieguldīts milzu darbs izpētot ļoti daudzus literatūras avotus un, kā jau minēju, daudz vēsturisko personvārdu, notikumu un vietu nosaukumu. Bet es neesmu vēsturnieks. Cerēju uz laisku atpūtu lasot izklaidējošu lasāmvielu.
Interesanti, ka tieši Hairems Bingems III netiešā veidā, bet nepārprotami ir prototips Indiana Džonsa filmu galvenajam varonim.

Kaut kā pēdējā laikā neveicas izlasīt labu grāmatu. Toties šajā blogā grāmatu vērtējumi, lai arī subjektīvi, ir pilnīgi neatkarīgi no tiem blogiem, kuru autori grāmatas lasīšanai saņem no izdevniecībām... par brīvu vai ar pamatīgu atlaidi.