ceturtdiena, 2014. gada 21. augusts

Arno Jundze "Gardo vistiņu nedēļa"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Šī grāmata noteikti ir salīdzināma ar Miervalda Birzes "Ar jokiem joki mazi". Stils praktiski tas pats. Tomēr kaut kā šie stāstiņi vairāk palika atmiņā, bet tas droši vien to mazā skait dēļ. Grāmatiņā ir pavisam 7 īsi stāstiņi.
Arno Jundzes anotācijai var ticēt. Tieši to arī atradīsiet grāmatā - stāstiņus par bandītiem, dīvaiņiem un vienkārši neveiksminiekiem. Ir arī ironiju un satīra, kas ik pa laikam izvilina smīniņu.
Jāatzīst, ka nez' vai būtu gatavs lasīt biezāku grāmatu ar tādiem stāstiņiem. Baidos, ka tas novestu pie tā paša secinājuma pie kāda nonācu lasot "Ar jokiem joki mazi".
Gadījās arī mazliet smieklīgs atgadījums. Biju izlasījis 1/3 grāmatiņas un kopā ar ģimeni sanāca garāks pārbauciens. Kamēr mazie gulēja, bet sieva sēdēja pie stūres noguruma un garlaicības izkliedēšanai nolēmu palasīt nākamo no stāstiņiem skaļi. Tas izrādījās pats garākais stāstiņš grāmatā, ko īsti nebiju gaidījis. Bija labs - "Kā pensionētā skolotāja Minna Kārkls kriminālo autoritāti uzmeta". Un labi vien bija, ka šo stāstiņu nolasīju, nevis kādu no diviem pēdējiem. Pēdējie likās pārāk piedauzīgi [lasīšanai priekš sievas], t.i. tie, kurus Arno anotācijā apzīmē ar "Juku laikos vaļā paspruka instinkti." :).

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru