piektdiena, 2013. gada 31. maijs

Hulio Kortasārs "Citas debesis"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Grāmatā "Citas debesis" apkopoti 14 savdabīgi stāsti, kuros Kortasārs apspēlē laiku - stāstam liekot ritēt divās plaknēs, pārvēršot tagadni pagātnē un tamlīdzīgi morfismi. Viņš arī neaizmirst par īstenību, bet gluži otrādi - uzbrūk tai no visām pusēm, kā arī ik katru iespējamo reizi steidz mūs pārliecināt par to, ka vārdi, ar kuru palīdzību cilvēki vēlas nonākt saskarē cits ar citu, ir nepilnīgi.
Lai gan Kortasārs ir nenoliedzami talantīgs rakstnieks, kurš agrāk pat pieskaitīts pie Latīņamerikāņu prozas elkiem, šī grāmata sabojāja labo iespaidu, jo bija drūma un grūtsirdīga, kas īsti neatbilst manam dvēseles stāvoklim.

ceturtdiena, 2013. gada 16. maijs

Arturs Konans Doils "Bāskervilu suns"

Vai ir vērts lasīt: Nē!

Kamēr gaidu brīvāku laiku biezākām grāmatām, nolēmu izlasīt šo sīkuli :)
Atkal Arturs Konans Doils, Šerloks Holms un atkal vilšanās. Nu nepatika īsti man šis romāns vai stāsts. Lai arī tas nebija tik naivs kā šie stāstiņi: "Sāsti par Šerloku Holmsu", tomēr iespaids palika, ka romāns bija pārāk vienmuļš. Manuprāt uzkrītoši bija vairākkārtējie autora neveiksmīgie mēģinājumi aprakstīt galveno notikumu vietu - garlaicīgo tīreli (purvu ar dažiem nelīdzenumiem un akmens bluķiem). Arī drūmuma sajūta īsti neradās, lai arī centieni tādu iespaidu radīt bija nepārprotami. Šie mēģinājumi ne tuvu netiek kaut vai Tomasa Maina Rīda prērijas aprakstiem "Jātniekā bez galvas", nemaz nerunājot par Žila Verna talantu. Šaubos vai vaina būs tikai tulkojumā.
Pats sižets - bez straujiem pagriezieniem, izņemot pāris ne pārāk nozīmīgus pārsteigumus. Vairāk man tiešām īsti nav ko teikt. Ņemot vērā, ka aprakstītas slepkavības un noziegumu izmeklēšana, tad tāds drīzāk bezzobains stāstiņš bez īstas dinamikas vien sanācis.

svētdiena, 2013. gada 12. maijs

Andrus Užkalnis "Anglija: cilvēki un viņu valsts"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Divos vārdos raksturojot grāmatu var teikt, ka tā ir izklaidējoša un informatīva.
Vispārsteidzošāk bija uzzināt, to, ka snobiskajiem un mizantropiskajiem angļiem ir cieņā tik ekscentriski vaļasprieki, pievērsiet uzmanību - vilcienu vagonu skaitīšana (train-spotting), lidmašīnu veidu un to fizelāžas nummuru pierakstīšana (plain-spotting), valsts apvidu kodu iegaumēšana utml. neparastas aizraušanās.
Vienīgais kas mani saturiski neapmierināja bija daudzās un garās , bet ne maznozīmīgās autora piezīmes lappaspušu apakšā, līdz ar to lasīšana bija saraustīta, nevis raita. Būtu bijis ērtāk, ja piezīmes jau būtu iekļautas tekstā, kaut vai iekavās.
Šī grāmata bez šaubām noderēs angļu esošajiem vai topošajiem imigrantiem, jo palīdz padziļinātāk izprast vietējo iedzīvotāju dīvainības un kultūru.

Marti Larni "Ceturtais skriemelis"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Iesākot lasīt pie sevis nodomāju "Vai tu re, kaut kas līdzīgs Vudhauza humoristiskajam stilam, tad jau būs jautri!", bet tomēr kaut kā ne pārāk patika, lai gan stāsts par somu Jere Suomalainenu, kurš mainījis vārdu uz Džeriju Finnu naturalizējoties Amerikā bija visnotaļ neparedzams un piedzīvojumiem pilns. Tomēr par daudz visa kā, līdz ar to gala rezultāts ir diezgan haotisks. Un vēl tās uzbāzīgās reklāmas un naivie amerikāņi, kuri uz tām uzķeras. Mja...
Vienīgie teikumi, kuri mani šajā grāmatā pa īstam sasmīdināja ir :"Pārmaiņas pēc varu arī nomirt", "Labākās zāles pret blaugznām ir giljotīna".
Diemžēl ar to nepietiek, lai šo grāmatu kādam ieteiktu izlasīt. Labāk izlasiet kādu no angļu humora klasiķa Pelhema Grenvila Vudhauza darbiem!

Andras Manfeldes "Dzimtenīte"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Šis ir teju vai dokumentāls romāns, par trīs sievietēm no Latvijas tālākajiem nostūriem, kuras ir kredītu gūstā, tādēļ peļņas nolūkos aizdevušās uz Skotiju. Stāsts mudina izprast to daudzo cilvēku motivāciju un rīcību, kuri jau sen kā ir emigrējuši no dzimtenes.
Grāmata ir sarakstīta ārkārtīgi labi, jo katrs vārds tajā ir no svara. Tā ir skarba un patiesa, bet netrūkst arī ciniskas nots. Spilgtie personu portretējumi, pārstāvētās  cilvēcīgās emocijas ļauj visu iztēloties ļoti reālistiski un dzīvi.
Tiešām lieliska lasāmviela, kuru ieteiktu izlasīt katram latvietim!

piektdiena, 2013. gada 10. maijs

Tomass Mains Rīds "Jātnieks bez galvas"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Man vienmēr licies, ka šī būs padrūma grāmata par tumšajiem viduslaikiem, jo anotācijai biju tikai pavirši uzmetis aci. Nekā nebija. Stāsts risinās saulainajā Teksasā tās sulīgajās prērijās un notikumus diktē karstais meksikāņu temperments.
Pretēji iepriekš lasītajām klasikas grāmatām biju patīkami vīlies, kas negadās bieži.
Nav nekāds spraigais sižets, intriga tiek kāpināta lēni. Tomēr, ja neskaita detalizēti aprakstīto notikumu sīkumus, romāns bija paredzams. Faktiski intriga bija līdz brīdim, kad vienam no varoņiem "nonesa" galvu, jo grāmata taču ir par jātnieku bez galvas :). Šo notikumu sagaidīju tikai, kad 1/3 grāmatas bija izlasīta, bet tas nekas, jo pacietība arī jātrennē :). Nebija nojaušams kuram būs tā "laime" tikt par titulvaroni. Pēc tam intriga pazuda.
Mazliet kaitināja, ka sākumā galvenā varone aprakstīta kā skaistākā sieviete Pasaulē un tas atkārtojas no nodaļas nodaļā. Turklāt vairākās vietās bija aptuveni šāds teksts "viņa ir tik skaista, tik skaista, tas nav aprakstāms uz papīra" - ko tad raksta grāmatu, ja nemāk aprakstīt cilvēku izskatu, vai pieaicināt mākslinieku, kas to uzzīmē? :D Tā jau var visu grāmatu rakstīt "notikumi ir tik interesanti, tik ļoti, ļoti interesanti... ka tos nemaz nevar aprakstīt!" :D
Nesapratu kāpēc ļaunais varonis gribēja iegūt visā šī vārda plašajā nozīmē savu māsīcu!? Vai tad tas nav asinsgrēks!?
Kopumā Likās, ka būs baigā nopietnā klasika, taču izrādijās viegla piedzīvojumu lasāmviela. Varbūt tā arī labāk.

svētdiena, 2013. gada 5. maijs

Kempbels T.Kolins "Ķīnas pētījums"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Grāmata paredzēta amerikāņu auditorijai, tādēļ arī nepārsteidz tas, ka autors dramatizē faktus un vairākas reizes atkārto jau teikto, lai taču  saprot, ka amerikāņu diēta iedzīs viņus kapā.
Paradoksālākais ir tas, ka lai gan ASV lielākā valsts budžeta daļa tiek atvēlēta veselības aprūpei, tieši štatos sastopami slimākie un smagākie cilvēki pasaulē. ASV ir vienīgā vieta pasaulē, kur veselības ministrija iesaka ar pārtiku ikdienā uzņemt 10% cukura un tauku, kamēr visur citur tie ir 6% Interesanti, vai ne?
Tātad - kāda ir Kempbela veselības recepte? 
Īsi sako - LIETOJIET NEAPSTRĀDĀTU AUGU IZCELSMES PĀRTIKU. Nevis filozofizsku apsvērumu dēļ, bet gan balstoties uz  veiktajiem zinātniskiem pētījumiem.
Tā kā gaļas stendiem jau sen eju ar līkumu, tad tagad tikai atliek izvairīties no piena izstrādājumiem (kuri, starp citu veicina vēža attīstību) olām utml. 

Kāpēc Jūs neesat par to dzirdējuši agrāk? Tādēļ ka tik sensacionāls vēstījums saniknotu ražotājus un rūpniekus, kuri cenšas sapelnīt visu pasaules naudu.
Ieteicama grāmata tiem, kuri ietur diētas, tiem kam vairs nekādas diētas nelīdz, slimajiem un tiem, kas vēl nav par tādiem kļuvuši, skeptiķiem, zinātkārajiem un visiem citiem!