ceturtdiena, 2022. gada 27. janvāris

Metjū Makonahijs "Zaļās gaismas"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Vienmēr ir prātīgi palasīt atklātu citu cilvēku pieredzi. Šoreiz, varbūt, pārāk atklātu, tomēr vērtīgu pieredzi.
Bija jau interesanti, bet uz beigām mazliet likās samākslots un uzspēlēts tas optimisms, kas mazliet liek aizdomāties kādā stāvoklī autors sarakstījis atsevišķus šīs grāmatas fragmentus.
Citādi, neapšaubāmi, šāda autora dzīves stāsta atklāšana ir uzdrīkstēšanās, kas viņu atklāj kā avantūristisku, patstāvīgi domājošu personu, kuras ceļš līdz savam pašreizējam statusam nav bijis rožu lapiņām kaisīts. Tomēr kaut kur arī viņš taisnojās un atzina savu stulbumu (vai iedomību), piemēram, ierodoties uz filmēšanu pilnībā iejuties personāžā, bet neizlasījis nevienu scenārija rindiņu dziļā pārliecībā, ka notēlos lomu. Pāris minūtes pirms filmēšanas sākuma viņš tomēr atvēra scenāriju, kurā viss viņa teksts bija ... spāņu valodā. :D
Vēl es nosmējos par austrāliešu "jociņu". Galīgi jaunības gados viņš tā kā aizbrauca padzīvot Austrālijā, bet vietējā Rotary kluba asprāši vinu izmitināja ... pa īstam plānprātīgu cilvēku ģimenē kaut kur galīgā nekurienē. Viņš izturēja pus gadu, pēc tam visi labi pasmējās :D.
Lasot vairākas atziņas likās atcerēšanās vērtas, kuras gan jau kaut kur zemapziņā ir saglabājušās, jo pie labākās gribēšanas tās vairs neatceros. Varbūt kādreiz grāmata būs jāpāršķirsta. Galvenā tomēr ir tā, kuru jau esmu apguvis pats - saskatīt veiksmi neveiksmē un sev nelabvēlīgus apstākļus pavērst sev labvēlīgos. Bieži to var izdarīt pamainot savu skatu punktu uz problēmu.
Noslēgumā mans ieteikums būtu viņam vairāk filmēties piedzīvojumu filmās, jo pats ir piedzīvojumu mednieks un cenšas salāgot savu personību ar lomām, kurās izvēlas filmēties. :)