Adams Lešinskis "Apple noslēpumi"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Noteikti noderēs uzņēmumu vadītājiem, vai vadītājiem kopumā, jo grāmatā tiek apgāzti vairāki uzņēmējvadības iesīkstējušie principi, liekot padomāt "ārpus kastes".
Grāmatā starp to kā darbojas Apple organizācija, ir iekļauta to dažu galveno Apple virzītājspēku īsas autobiogrāfijas, tostarp arī visiem zināmā Stīva Džobsa raksturojums. Džobss, kā izrādās, ir bijis ļoti paranoisks attiecībā uz slepenību kompānijas iekšienē un ārpusē, labdarību uzskatījis par veltīgu un bezjēdzīgu, sports nekad nav paticis, komunikācijā ar citiem dzēlīgs... šo un daudz ko citu interesantu ir iespējams uzzināt izlasot šo grāmatu!

Ernests Hemingvejs "Vecais vīrs un jūra"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

(Otrs nosaukums ir "Sirmgalvis un jūra")
Aizraujoša grāmata par kādu vientuļu un vecu zvejnieku. Stāsta epicentrā ir šī paša zvejnieka negaidītā veiksme uz āķa noķert līdz šim lielāko zivi, kādu savā mūžā redzējis. Bet ir viens "bet" - vecais vīrs laivā šoreiz ir viens pats, bez sava palīga zēna, līdz ar to viņu piemeklē vairākas praktiskas dabas problēmas.
Man ārkārtīgi simpatizēja vecā vīra daba! Labvēlīgs, apveltīts ar cieņu un pietāti, bet tajā pašā laikā mērķtiecīgs un fiziski un garīgi izturīgs, kā arī apveltīts ar lielu pašiedvesmas devu. Vecais vīrs dalīdamies savās domās un pārdomās ar jūru un lielo zivi ,visvairāk mani aizkustināja ar šo :"Nav neviena, kas būtu cienīgs ēst šo lielo zivi, viņas izturēšanās un lielā cildenuma dēļ." Vai nav cēlsirdīgi?
Manuprāt šis stāsts galvenokārt bija par cīņu pašam ar sevi, nejau par lielās zivs noturēšanu un haizivju atvairīšanu.
Iesaku katram, tostarp arī makšķerniekiem un zvejniekiem, protams!

Sebastians Folkss "Zaļo delfīnu ielā"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Grāmatas nosaukums "Zaļo delfīnu iela" ir Mailsa Deivisa dziesma un tā ir tik zīmīga, jo skanot šai dziesmai sākās atskaites punkts galvenās varones Mērijas "dubultajai dzīvei".
Stāstu sastāda 65% politikas un pārējie 35% ir dēkaina romāna attīstība vēl tajā vēstures laika posmā, kad dzīvokļos tika veikta noklausīšanās un pa ielu sekoja aizdomīgi cilvēki.
Politiskās intrigas uztur prezidenta vēlēšanas ASV, kur par balsu skaitu cīnās Kenedijs ar Niksonu. Kontrastējošajā jūtu pasaules flangā - Mērija, kurai savas mīlestības pietiktu priekš diviem vīriešiem, bet viņai ir jaizdara izvēle starp savu ģimeni, kurā ietilpst depresīvs vīrs-alkoholiķis un divi bērni, vai ārēji normālo, bet iekšēji tikpat cietušo mīļāko. Grāmatas beigās izvēle tomēr tiek izdarīta, lai gan neviennozīmīga.
Man interesanti palika tikai beigās, pašā saspīlētākajā stāsta daļā. Lai gan grāmata ir lasāma, tomēr šīs grāmatas vietā labāk būtu lasījusi kādu citu, mazliet saistošāku.

Jānis Rokpelnis "...jeb Dievs nav mazais bērns. Pārspriedumi"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Grāmatā apkopoti pārspriedumi ,kurus dzejnieks un publicists Jānis Rokpelnis publicējis divu gadu garumā laikraksta "Diena" kultūras nodaļas rubrikā "Sleja". Kā pats autors saka, tekstos nekā, izņemot dažus stilistiskus sīkumus un neprecizitātes nav labojis. Bet varbūt tomēr vajadzēja? Jo autors ir tā pārcenties ar epitetiem, metaforām un citiem mākslinicieskās izteiksmes līdzekļiem, ka neviļus zūd loģikas ķēde un ir sarežģīti lasīt, kur nu vēl saprast, ko autors ir vēlējies ar to paust.
Jāsaka gan, ka mani kā allaž priecēja spēle ar vārdiem, kā arī trāpīgā vārdu latviskošana (piemēram vārda "depresija" aizstāšana ar latvisko "drūsmi")