Stīvens Lezers "Personiskā dejotāja"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Neskatoties uz to, ka šī grāmata nebija manā "to read" sarakstā, tomēr paņēmu lasīšanai, jo ieinteresēja tēma par seksstūrismu Taizemē.

Mani galvenie iespaidi:

• Pārsteidzoši pretstatīta taziemiešu un eiropiešu mīlestības izpratne!
• Nespēju vien beigt brīnīties par to, cik galvenais tēls spēj būt iracionāls un neloģisks savā uzvedībā.

Īss ievads sižetā - Angļu žurnālistu Pītu nosūta darbā uz Taizemes galvaspilsētu Bangkoku , lai atjaunotu tūrisma ceļvedi par šīs pilsētas interesantākajiem objektiem un gastranomisko baudu izraisošākajiem restorāniem. Sākumā Pītu neskar go-go dejotāju valdzinājums, jo viņš jau ir informēts par visām to veiktajām manipulācijām un mahinācijām naudas izvilināšanā no tūristiem, (pietam viņam Bangkokā ir arī informēti un skeptiski draugi, kuros gan viņš ar laiku ieklausījās arvien mazāk). Tomēr tas nenovēršamais brīdis pienāca - vienā no liktenīgajiem centrālā naktskluba apmeklējumiem viņš iemīlējās, kādā pēc skata jaukā un nevainīgā dejotājā...
Esmu droša, ka šis katastrofiskais mīlas stāsts būtu turpinājies bezgalīgi, ja vien nāve viņus neizšķirtu - vienalga vai nomirtu Taju prostitūta vai samīlējies farangs (baltais tūrists). To kurš nomira var uzzināt izlasot grāmatu :)

Vienīgais jautājums, kurš mani nepameta visas grāmatas garumā - vai sniegtā informācija ir aktuāla arī mūsdienu Taizemē? Jo grāmata ir izdota 2005.gadā, bet stāsts ir par tālo 1994. gadu (ja atmiņa mani neviļ).