Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Šī ir no tām grāmatām, kuru ir ne tikai patīkami izlasīt, bet tādu grāmatu būtu arī prieks sarakstīt. Jānis Joņevs raksta reti saprotamajā, tiešajā un atbrīvotajā rakstīšanas stilā.
Man personīgi visinteresantākie bija iestarpinātie fakti par savu pašreizējo dzīvesvietu Jelgavu, kā arī amizanti bija lasīt viedokli, ka mana bērnības pilsēta Olaine tiek dēvēta par anarhisma epicentru. Un protams, visam pāri, tuvā tēma - mūzika. Varu teikt paldies arī par pāris jaunatklātām grupām un dažām sen aizmirstajām, kuras autors šajā grāmatā pieminējis.
Noteikti kādreiz izlasiet! (Bet labāk jau labi drīz).
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Pirmais, kas nāk prātā pēc izlasīšanas - dokumentāla pasaka ar visiem ķēniņiem un valdniekiem.
Lasīju pēc ieteikuma un vīlos līdz grāmatas pusei, bet pēc tam jau sākās interesanti. Vilšanos izraisīja bezgalīgi radurakstu, vietu un ieražu apraksti. Tos lasot es mocījos līdzīgi kā grāmatas varoņi. Vēsturiskais romāns dziļi pastāstīja par īsu periodu Latvijas un Eiropas vēsturē ~1180. gadu, kad Latvijā bija valdnieki un kristīgā baznīca sāka ieņemt savas pozīcijas tur, kur vēl tās nebija ieņemtas. Pārliecināti kristieši noteikti nebūs apmierināti ar sludinātāju aktivitāšu aprakstiem, jo tie man likās sarkastiski, bet droši vien atbilda patiesībai.
Romānā uzzināju dažas lietas par tirgošanās procesiem, kurus noteica paražu likumi, un kurus nepakam valdnieki nevēlējās mainīt. Vispār tirgotāji tika vērtēti ļoti zemu. Dažviet romāns likās saraustīts, jo kristiešu un tirgotāju aktivitātes likās atrautas no kopējā stāsta, taču tā laikam bija domāta fona informācija.
Man, protams, interesantākās likās tās daļas, kur atstumtais valdnieka dēls un viņa karavīri ņēmās pa apvidu. Kaut kas līdzīgs izdzīvošanas šovam. Grāmatā ir arī atklāts, kas ir daudzinātā latviešu Laima! Tad vēl izrādās, ka ~1180. gadu Latvijā mežā dzīvoja dažādas ciltis, kas neiederējās pārējā sabiedrībā.
Tiekot pāri pirmajai pusei, grāmata atbrīvojas no visiem paskaidrojošiem tekstiem un pievēršas normālam stāstījumam. Ja līdz tam tiek, tad beigās ir sajūta, ka grāmatu bija vērts lasīt.
Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Ja es nebūtu iepriekš lasījusi Mišela Velbeka grāmatu "Platforma", tad šo nemaz nebūtu izvēlējusies.
Diemžēl jāsaka, ka esmu vīlusies, jo grāmata ir sanākusi pilnīgi nekāda.
Stāstā par jaunas rases (jauncilvēku) veidošanos ik pa laikam pēkšņi ir kāda seksa aina, kas tā kā liek interesi saglabāt, bet tāpat neuzskatu, ka ir godprātīgi tādā klajā veidā censties saglabāt lasītāja interesi.
Principā bezjēdzīga grāmata, ja neskaita iekļautās autora domas par mīlestību, seksu un cilvēku attiecībām.
Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Dostojevska darbos tiek attēlota cilvēka dvēsele, visā viņas daudzpusībā. Nespēju iedomāties, kā gan šī grāmata vispār varētu kādam nepatikt.
Šajā darbā iespējams sekot apstākļiem, kuri saista cilvēka dvēseli, noved viņu līdz noziegumam un tūliņ pēc šī nozieguma pastrādāšanas mēs līdz ar noziedzinieku nokļūstam tumsā un baigu pārdzīvojumu atmosfērā, kura līdz šim mums bijusi sveša.
Noziegums un sods ir dziļš un vērtīgs darbs un katrs viņu lasīs ar lielu interesi!
