ceturtdiena, 2016. gada 27. oktobris

Anšlavs Eglītis "Homo novus"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Pēdējā laikā man laimējas ar labu grāmatu izvēli. Arī šoreiz.
Pēc katras izlasītās Anšlava Eglīša grāmatas arvien vairāk liekas, ka viņš ir viens no labākajiem rakstniekiem, kas mums ir.
Romāna pamatā nepazīstams, bet talantīgs jauneklis mēģina iekarot mākslas aprindu virsotnes. Notikumi nav paredzami un lasīt ir interesanti. Visu romānu caurauž smalks humors.
Darbība norisinās 1930-ajos gados un lasot ļoti labi var iztēloties tā laika Rīgu un tās sabiedrību, jo Anšlavs Eglītis raksta ļoti prasmīgi. Valoda ir plaša un mazliet pārsteidzoši, bet ... ir daudz nezināmu vārdu, jo tie ir kaut kādi vecvārdi, taču tā ir drīzāk pievienotā vērtība, nevis trūkums, jo lasīšanu padara interesantāku.
Atkārtošos, jo tas ir tik uzkrītoši, bet nevienā mūsdienu nenopietnajā vai pusnopietnajā romānā nav ne tas smalkais humors, ne tā vienkāršība un labestība, kas šādos pavecos romānos vai filmās. Nu, piemēram, Rutku tēva "Trīs vella kalpos" vai filmā "Kā nozagt miljonu". Manuprāt mūsdienu darbos ir par daudz spriedzes, skarbuma, pārlieku lieli centieni pārsteigt lasītāju šokējot, joki - vienkārši (reizēm pat truli). Cita galējība - "sieviešu romāni", kurus masveidā izdod Kontinents. Vāciņi atšķirīgi, nosaukumi pārāk sapņaini, bet saturs visām vienāds :D
Pēc šīs grāmatas vēl ilgu laiku saglabājas patīkama "pēcgarša". Ja ir apnikuši šodienas bestselleri, silti iesaku izlasīt šo grāmatu. Pats, pats nobeigums ir īpaši labs!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana