Žils Verns "Parīze XX gadsimtā"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Pirmie kucēni (kucītes - arī :) ) jāslīcina. Un tas arī tika izdarīts. Nav īsti skaidrs, kāpēc šis tika ekshumēts.
Šis varētu būt Žila Verna pirmais sarakstītais romāns, kurš tapis aptuveni tajā pašā laikā, kad publicēja viņa pirmo romānu - "Piecas nedēļas gaisa balonā".
Žila Verna izdevējs Pjērs Žils Etcels atteicās publicēt šo romānu, kritizējot tā literāro stilu, pesimistisko noskaņu un to, ka dialogi sarakstīti "pašmērķīgi, nevis apstākļu diktēti". Vispār šis trāpīgais teiciens attiecināms ne tikai uz šo romānu. Ļoti daudz tādi dialogi bija "20000 ljē pa jūras dzelmi".
Pats stāsts ir par diezgan "pajēlu" jaunekli - dzejnieku, kurš nevar atrast savu vietu "modernās" Parīzes sabiedrībā, toties ir nelokāmi noskaņots sapņot un pārtikt no paša [nevienam citam nevajadzīgās] daiļrades. Vēlāk samīlas meitenē, sapņo par viņu, bet pēc dažiem mēnešiem dzejodams ir kļuvis par nabagu un dabū galu kapsētā nosalstot, jo nevienam viņa darbi nebija vajadzīgi.
Runājot par to nākotnes paredzēšanu, ko piedēvē šim romānam... nu ir tur dažas lietas, piemēram, ielu apgaismojums, mašīnas, kas darbojas ar gāzi, pilsētas vilciens (kurš tiek darbināts no centralizētas sistēmas ar saspiestu gaisu :) ), plaša elektrības izmantošana un tml. Datoru nav. Skaidrs, ka tajā laikā par ko tādu sapņot bija uzdrīkstēšanās, tomēr lasot nekādi nepameta sajūta, ka visu pareģoto pie zemes tomēr velk Žila Verna paša gadsimts. Aprakstītās tehnoloģijas drīzāk kaut kādā mērā asociējas ar filmā "Wild Wild West" redzamajām.
Daļēji var piekrist, ka mūsdienās cilvēku ciniskums un egoisms ir līdzvērtīgs Žila Verna domas lidojumam. Tomēr mūsdienās zināmos apstākļos ir novērojama arī sabiedrības saliedētība, līdzjūtība un citas labākās cilvēciskās īpašības. Nav viss tik ļauni, kā Verns to ir paredzējis.
Netērējiet laiku šim stāstam. Pašam Žilam Vernam vien ir daudz interesantākas grāmatas, nemaz nerunājot par citiem autoriem.