Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Pēdējā laika "nav vērts lasīt" kokteilī gadījās kaut kas lasāms. Neteikšu, ka super izcila lasāmviela, bet bija pietiekami interesanta.Tagad nedaudz dubļi. Sākums likās ļoti saraustīts - tā, ka grūti bija uztvert uz kuru pusi stāsts virzās, jo notikumi tika pasniegti haotiski. Runa tiešām bija par Hariju Augustu, kurš pēc katras nāves atdzimst tajā pašā laikā un vietā un arī tajos pašos apstākļos. Problēma bija tajā, ka lēkāšana pa tām dzīvēm bija diezgan haotiska - te stāsts no vienas, te drupačas no otras, te kaut kāds iespraudums no trešās...
Notīrot dubļus, interesanti palika brīdī, kad stāsts pārgāja psiholoģiskā spriedzes romānā. Tad arī haoss pazuda un stāsts kļuva baudāms. Es arī neatradu būtiskas loģiskas pretrunas. Vienīgi es neticu, ka laiku var pagriezt atpakaļ jebkādā veidā (arī ar Einšteina formulām), jo tas nozīmētu pilnīgi visas daļiņas visumā dabūt atpakaļ precīzi tajā pašā stāvoklī kādā tās bija. Nereāli.
Interesanti, ka autore, būdama sieviete, būvējusi visu stāstu no vīrieša perspektīvas pirmajā personā, attiecīgi vairākās vietās "iebraucot auzās" uzskatot, ka zin vīrieša domu gājienu :) Tās vietas :) :) :D bija smieklīgas :D :D :D.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru