Deivids Valjamss "Nezinkas"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Pārmaiņas pēc man ļoti iepatikās tieši anotācija: "Mērtlai Mierītei ir viss, ko vien viņa var vēlēties. Bet ar visu nepietiek. Viņa grib vēl, vēl un vēl! Tad Mērtla paziņo, ka vēlas NEZINKO" :D.
Lai arī grāmata ir kaitinoši pilna ar visādām skaņām, kas uzrakstītas ar vārdiem, piemēram, "blīīkšš!!", "krrRRRakŠŠŠ" un īpaši kaitinoši bija dažāda izmēra fonti katrā tādā vietā, tomēr kopumā grāmta ir lasāma. Skaidrs, ka tā domāta lasīšanai pašiem bērniem, bet arī pieaugušais var lasīt priekšā bērniem, kā to darīju es. Tikai nav jālasa visas tās stulbās skaņas un vēl šādi-tādi mēsliņi, kas tur ir sarakstīti, piemēram, piezīmes lappušu apakšā.
Stāsts intriģējošs. Bērni klausījās ar milzīgu interesi, iespējams, savās domās nojaušot, ka šiem arī varētu būt kādas Mērtlas īpašības. Nezinu... varbūt viņi pat apsvēra, ka nākotnē labāk pašiem netaisīt bērnus.
Nepatika tas, ka uz beigām sāka parādīties par daudz visādi "purkšķu un dibenu jociņi". Man likās, ka ir gana ar to, ka NEZINKAM bija divi caurumi, bet nebija zināms, kurš no tiem ir mute un kurš dibens (kas sarežģīja barošanas jautājumu). Autoram gan likās, ka vajag vēl, vēl un VĒL. No katastrofas izglāba puslīdz sakarīgs stāsta noslēgums ar zināmu zemtekstu mazajiem klausītājiem un lasītājiem. Kādu? Šis jau nebūtu mans blogs, ja es neuzrakstītu, ka mazo briesmoni Mērtlu NEZINKAS aizvazāja uz džungļiem, kur viņa arī palika, bet vecāki nemaz nesteidzās viņu atgūt. Mežā dzīvoja arī citi briesmoņi, tāpēc vecāki nosprieda, ka Mērtlu nevajag traucēt.