sestdiena, 2019. gada 28. decembris

Turs Heijerdāls "Ceļojums ar 'Kon-Tiki'"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Pēc visām tām slepkavībām Jū Nesbē grāmatās gribējās noskalot nepatīkamo pēcgaršu. Mmm... diemžēl vajadzēja daudz - veselu Kluso okeānu.
Īsumā: norvēģu ceļotājs savāca 6 cilvēkus, no kuriem pusi nepazina un ar tādu balsu koku plostu 3.5 mēnešos pārpeldēja no Dienvidamerikas Peru krastiem uz Franču Polinēziju, kas ir mazliet vairāk kā pusceļš līdz Austrālijai kopumā pieveicot ap 8000 km. Tieši tik iespaidīgi.
Grāmatā bija vien nieka 276 lappuses, bet notikumi tur bija milzīgi daudz. Brīžiem pat likās smieklīgi, ka viņš 4 lappusēs aprakstījis braucienu Ekvadorā ar džipu pāri Andu kalniem no piekrastes līdz džungļiem, kur vēl auga resnāki balsu koki. Nocirsto koku pludināšanu pa upi no Ekvadoras vidus līdz okeānam vispār tikai pieminēja. Tieši tik pat īss viņš bija par pieņemšanu pie Peru prezidenta, lai dabūtu doku, visādus materiālus un cilvēkresursus stingri apsargātā armijas teritorijā plosta būvei - par baltu velti. Dabūja ar' ar visu to, ka viņš nemācēja viņu valodu, bet viņi viņa valodu :D.
Pati par sevi grāmata manī izraisīja sajūsmu, kādu sen nebiju izjutis lasot. Pirmkārt mums jau uz neatgriešanos ir pazudušas tās dabas bagātības, kādas bija pirms 60-70 gadiem. Diez' vai šodien vēl okeānā varētu redzēt delfīnu barus tik tālu, cik acs redz. Otrkārt tas fantastiskais avantūrisms kāds bija iespējams vēl tad, šodien liekas kaut kas pilnīgi nereāls. Arī toreiz bija jākārto papīru kalni, bet nedomāju, ka šodien kaut ko tādu vispār varētu iespēt "izgriezt cauri"... ar līdzekļiem, kas līdzinās dažām lidmašīnas biļetēm.
Pats brauciens pa okeānu... tas ir jāizlasa! Sākumā vētra, kas viņus nomocīja līdz bezspēkam, viducī visādi jūras brīnumi, spēlītes haizivis velkot uz plosta aiz astas... viņi piedzīvoja pat cunami, kad līdz krastam vēl bija tūkstošiem kilometru!
Vienīgi manu sajūsmu mazināja secinājums, ka cilvēks tomēr ir briesmīgs radījums. Iznīcina gandrīz visu savā ceļā. Nezinu, cik haizivis viņi nogalināja tāpat vien aiz gara laika ... desmitiem. Man nav ne mazāko šaubu, ka beigās cilvēki tomēr noskūs visus mežus un izkāsīs visus okeānus to vietā atstājot tuksnešus un toksiskas zampas, kurās nedzīvos nekas un neviens.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru