sestdiena, 2019. gada 23. marts

Valters Aizaksons "Stīvs Džobss"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Ilgu laiku atliku šo 750 lappušu ķieģeļa lasīšanu galvenokārt tās biezuma dēļ.
Kad iepriekš lasīju tā paša autora grāmatu ("Einšteins"), viņam vārds vēl bija Izaksons. Lai kāds arī nebūtu autora vārds, viņš ir augstas raudzes rakstnieks, tāpēc arī Stīvs Džobss viņu izvēlējās.
Uzrakstīts ir pietiekami interesanti, lai nepaliktu garlaicīgi visā grāmatas garumā. Man liekas, ka tikai viena nodaļa bija garlaicīga, kurā bija gandrīz tikai par Džobsa attiecībām ar sievietēm. Arī tulkotājs nav sabojājis autora pūliņus. No raksniecība viedokļa grāmata ir izpildījums augstā līmenī.
Kas attiecas uz pašu Džobsu, tad man jau pēc Adama Lešinska "Apple Noslēpumu" izlasīšanas nekādu ilūziju nebija. Un tomēr. Vai zinājāt, ka Džobss jaunībā tiekoties ar potenciālajiem klientiem un investoriem smirdēja kā bomzis, jo uzskatīja, ka nevajag mazgāties? :) Nedēļām. Mēnešiem. Viņš arī ieturēja (vai izturēja) nenormālas diētas, piemēram, nedēļām ēda TIKAI burkānus. Ir vēl arī citi fakti, kas beigās man atstāja iespaidu, ka Stīvs Džobss patiesībā bija pilnīgs pakaļa un, visticamāk, arī mazliet nojūdzies no LSD lietošanas jaunībā vai arī kādu citu iemeslu dēļ. Viņš bija absolūts egoists un nekauņa, kas nekautrējās nodarīt pāri visiem, kam varēja un, kam nevarēja sākot ar savu mazo meitu, kuru pameta, beidzot ar darbiniekiem, kurus tiranizēja. Tāpat liela daļa panākumu, kas saistās ar Apple pienākas citiem, nevis viņam.
Es nenoliedzu, ka viņš pateicoties savam citādākajam lietu redzējumam un sīkstumam sastrādāja to ko sastrādāja, t. sk. radīja PIXAR studiju un tāpēc viņam pienākas gozēties vēstures saulītē. No viņa pat kaut ko var mācīties un tā būtu - vienkāršība IT nozarē strādājošajiem. Tomēr es domāju, ka liela daļa cilvēku, kuriem ir bijusi darīšana ar viņu priecājas, ka viņiem vairs nav nekādu darīšanu ar viņu. Ziniet, Kims Čenuns arī skaitās varens kaut kādā ziņā, bet diezin vai viņš ir labs. Tāpēc, lai Kims paliek Kims, bet Stīvs paliek stīvs.
Un vēl viena lieta... Stīvs patiešām bija pārņemts līdz matu galiņiem ar savām tehnoloģijām tāpat kā ar maniakālu kontroli to izstrādē un ražošanā. Viņš to nedarīja naudas dēļ, bet idejas dēļ.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru