otrdiena, 2018. gada 7. augusts

Dens Brauns "Sākums"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Pirmais iespaids bija tāds, ka Brauns joprojām māk uzturēt spriedzi, bet drīz vien šo mānīgo sajūtu nomāca pliekana atklāsme, ka pārāk jau nu mākslīgi tā spriedze tiek uzturēta. Vispār laika kompresija bija pārāk liela - visa grāmata ir par kādām 12 stundām reālā laika.
Autora "Enģeļi un dēmoni" tomēr man patika vislabāk, jo tur bija arī pietiekami liela intriģējoša zinātniskā komponente. Lai arī šis romāns noteikti bija labāks nekā "Simbols" un "Inferno", tas vienalga nespēj tikt līdzi "Enģeļiem un dēmoniem".
Atšķirībā no iepriekšējām grāmatām autoram, laikam, izbeidzās simboli par ko rakstīt, jo šeit tādi tika pieminēti vien pāris. Visos iepriekšējos romānos ar galveno varoni Robertu Lengdonu varēja vien brīnīties par visādu simbolu birumu. Šajā kontekstā es nesapratu, kāpēc tad vispār bija vajadzīgs tāds Roberts Lengdons - simbolu pazinējs. Varbūt būtu bijis daudz labāk pamainīt galveno varoni, jo jebkurš cits inteliģents cilvēks arī būtu ticis galā ar tām izgudrotajām problēmiņām.
Grāmatas galvenais kodols bija "fundamentāls zintātnisks atklājums", kurš apgriezīšot kājās visu izpratni par cilvēku izcelšanos un ar to ar ko cilvēces pastāvēšana beigsies. Gandrīz visu grāmatu tiek noturēta intriga par dižo zinātnisko atklājumu, bet beigās tāds pus-čušš vien sanāk. Tas tā sanāca laikam tāpēc, ka tomēr tik ļoti mākslīgi tā intriga tika stiepta garumā.
Atšķirībā no izdevniecībām un autora man rūp arī manu lasītāju laiks, tāpēc pateikšu, ka tas "dižais zinātniskais atklājums" bija ar kvantu datoru pamodelēts tālāk 50-to gadu eksperiments, kurā mēģenē tika sajauktā "pirmatnējā zupa", bet tajā veiktas elektriskās izlādes, kas simulētu zibeni. Mērķis esot bijis pierādīt, ka dzīvība varēja izcelties nejauši. Autors bija izdomājis, ka atomu līmenī (!) simulējot tālāk tādu "zupas nostāvēšanos", tajā ar laiku izveidojās RNS un DNS. Savukārt autora iedomātais cilvēces gals bija ... cilvēku saplūšana ar tehnoloģijām. Tas nu gan tā notiek, bet tāpēc jau cilvēki nepaliek par kiborgiem. Nu tikai daži.
Droši vien, ka arī nākamo grāmatu es, pilnīgi iespejams, lasīšu, lai ... pateiktu citiem, ka tomēr nav vērts to lasīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru