trešdiena, 2016. gada 13. jūlijs

Juliāns Semjonovs "Septiņpadsmit pavasara mirkļi"

Vai ir vērts lasīt: NĒ!

Izlasījo šo, jo gribējās zināt kāpēc par Štirlicu ir tik daudz anekdotes. Vilšanās. Liela vilšanas.
Var jau būt, ka man bija pagrūti uztvert, bet sākumā jau parādijās visi tie Bormani, Šellenbergi, Milleri, Kaltenbruneri, Himleri u.c., kuru nodarbošanās nebija īsti skaidra, toties bija kaut kādas politiski pārgudras diskusijas starp viņiem. Pirmo trešdaļu grāmatas par Štirlicu pašu bija gaužām maz. Rezultātā palika garlaicīgi. Kaut kāda interese lasīt parādijās tikai grāmatas otrajā pusē.
Pēc grāmatas izlasīšanas uzzināju, ka anekdošu avots ir tieši filma. Filmu neesmu redzējis, un neskatīšos, bet pēc fragmentiem spriežot tā ir labāka par grāmatu.
Pati politiskā nokrāsa pilnīgi dabiska - nacisti ir nežēlīgi dzīvnieki, bet krievi ir miermīlības un līdzcietības iemiesojums. Tas, saprotams, jāignorē.
Es tiešām neko vērtīgu neatradu šajā grāmatā, ja nu vienīgi pāris spiegu viltībiņas attiecībās ar cilvēkiem.

3 komentāri:

  1. Ja jau nav vērts, tad šo darbu izlaidīšu, kaut gan bija doma lasīt.

    AtbildētDzēst
  2. Tieši filmas dēļ likās, ka grāmatai jābūt labai. Filma gan ir lieliska, manuprāt. Bērnība pat elpot baidījāmies, kur nu vēl atraut acis no ekrāna, to skatoties. Varbūt tāpēc pat nav radusies doma to kritizēt. Tāpēc iesaku tomēr filmu noskatīties. Bez skepses. Vienkārši baudīt.

    AtbildētDzēst
  3. Grāmata laba un filma arī. Protams, visu nevajag uztvert kā pilnīgu 1:1 ar vēsturi, bet palasiet turpinājumus, jo īpaši pēdējo grāmatu, tad paliks skumji par to cik svarīgs savējiem bija Štirlics.

    AtbildētDzēst