Vai ir vērts lasīt: JĀ!
Godīgi sakot, es sākumā galīgi nesapratu, ko lasu. Tieši tik saraustīti un murgaini likās. Var jau būt, ka tas atkal tāpēc, ka lasīju vēlu vakarā, kad grāmata pēc pāris lappusēm krīt uz sejas. Bet nu nē. Tāds dienasgrāmatas stiliņš ar īsiem vienkāršiem teikumiem. Vēlāk izrādijās, ka var pierast pie tā, ka autore ir sieviete, bet viss romāns ir notikumu izklāsts pirmajā personā kā izmeklētāja pieraksti ar [mazliet ciniski] emocionālām piezīmēm. Pie tā tik tiešām nācās pierast.Kopumā patika. Bija patiešām smieklīgi brīži. Es jau neticēju, ka kāds var uzrakstīt tā, ka es sasmietos, bet izrādijās, ka var. Redz' grāmatiņas par slepkavībām var būt arī jautras.
Esmu jau nopircis arī abas nākamās grāmatiņas un tām ķeršos klāt jau ar pareizo uztveri par stilu un gūšu vēl lielāku gandarījumu.
Tāds omīšu romāns, bet man ir vienalga. Man patika. Vācieši ir uzņēmu ši arī filmu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru