Bils Braisons "Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Jāsāk ar to, ka biju gaidījis kaut ko citu no šīs grāmatas, proti, ka saistošā veidā būs izstāstīts kā un kāpēc radās viss, kas atrodams mūsdienu mājā. Tā vietā bija izvērsti visdažādākie notikumu un faktu apraksti, kam nav ne mazākā sakara ar nodaļas nosaukumiem, kas ir, piem. "guļamistaba", "gaitenis", "bēniņi", bet reizēm māju kā tādu. Tā piemēram par žurkām rakstīts nodaļā "kabinets", nevis "pagrabs" vai "bēniņi" tikai tāpēc, ka kabinetā esot bijis žurkas slazds. Savukārt pēdējā nodaļā "bēniņi" par šo mājas daļu nebija rakstīts vispār nekas. "Bez problēmām" atradīsiet kokvilnas rūpniecības vēsturi utt.
Tieši tāpat uzkrītoši bija biežie "to nezin neviens". Saprotams, ka 20 lappušu garais atsauču saraksts ar simtiem atsauču nepārprotami norāda uz pamatīgiem pētījumiem, bet tas, ka autors nav atradis izskaidrojumu kādam faktam tomēr nenozīmē, ka to nav iespējams izdarīt.
Īsts haoss ir hronoloģijā. Vienas nodaļas ietvaros notiek lēkāšana pa vairākiem gadsimtiem. Nākamajā nodaļā atkal tas pats. Labāk būtu bijis grāmatu veidot hronoloģiski nevis sagrupētu pa mājas telpām.
Šī ir jau trešā Braisona grāmata, kuru lasu ar interesi. Un lasīšu arī nākamo, kad tāda būs. Pārējās abas arī varat atrast šajā blogā.
Braisons savās grāmatās saistošā valodā pasniedz milzīgu daudzumu faktu no visdažādākajām sfērām. Diemžēl galvā paliek tikai vispārsteidzošākie. Faktu ir tik ļoti daudz, ka tos nevar visus atcerēties. Tomēr katru lappusi lasīju ar lielu interesi.
Lasījās gan lēni, jo prasa koncentrēšanos, lai izprastu uzrakstīto. Tā kā ikdienā netrūkst spriedzes, tad ne vienmēr spēju pievērsties šai grāmatai. Pa vidam izlasīju kādas 5 citas grāmatas :)