Vai ir vērts lasīt: NĒ!
Man ir tāda apņemšanās izlasīt visas piedzīvojumu grāmatas, ko neizlasīju pusaudžu vecumā. Tik daudz par grāmatas izvēli.Nākamais par ko ir vērts uzrakstīt ir tās sajūtas, kas rodas pēc grāmatas izlasīšanas un domām par to, kuru grāmatu lasīt nākamo. Šajā gadījumā es nopriecājos, ka varēšu lasīt kādu citu grāmatu.
Man vienmēr licies, ka šajā pirātu romānā būs vairāk piedzīvojumu un plašāks darbības spektrs, tāpēc arī neliela vilšanās. Tomēr tas izrādījās pietiekami īss un tagad ir arī viedoklis par šo klasikas gabalu. Laikam jau šis ir jāuzskata par tādu šablonu visiem līdzīgajiem darbiem.
Aleksandra Grīna "Tobago" viennozīmīgi bija daudz interesantāka un pilnīgāka par "Bagātību salu". Tāpēc labāk ieteiktu izlasīt to.
Ņemot vērā, ka ne reizi neesmu noskatījies līdz galam ne "Bagātību salas" multifilmu ne filmu, tik un tā sižets un pašas beigas bija aptuveni paredzams jau pašā sākumā. Jautājums bija tik vai bez jaunā Džima Houkinsa vēl kāds izdzīvos. Tāpat vēlreiz arī pārliecinājos par to, ka 150 gadus vecos darbos sižeta plūdums ir daudzkārt lēnāks un vienmuļāks kā mūsdienu romānos.
Pagarlaicīgi priekš piedzīvojumu romāna. Diez' vai puikas gados pēc grāmatas izlasīšanas būtu gribējies skraidīt ar zobenu un tēlot pirātus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru