piektdiena, 2013. gada 10. maijs

Tomass Mains Rīds "Jātnieks bez galvas"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Man vienmēr licies, ka šī būs padrūma grāmata par tumšajiem viduslaikiem, jo anotācijai biju tikai pavirši uzmetis aci. Nekā nebija. Stāsts risinās saulainajā Teksasā tās sulīgajās prērijās un notikumus diktē karstais meksikāņu temperments.
Pretēji iepriekš lasītajām klasikas grāmatām biju patīkami vīlies, kas negadās bieži.
Nav nekāds spraigais sižets, intriga tiek kāpināta lēni. Tomēr, ja neskaita detalizēti aprakstīto notikumu sīkumus, romāns bija paredzams. Faktiski intriga bija līdz brīdim, kad vienam no varoņiem "nonesa" galvu, jo grāmata taču ir par jātnieku bez galvas :). Šo notikumu sagaidīju tikai, kad 1/3 grāmatas bija izlasīta, bet tas nekas, jo pacietība arī jātrennē :). Nebija nojaušams kuram būs tā "laime" tikt par titulvaroni. Pēc tam intriga pazuda.
Mazliet kaitināja, ka sākumā galvenā varone aprakstīta kā skaistākā sieviete Pasaulē un tas atkārtojas no nodaļas nodaļā. Turklāt vairākās vietās bija aptuveni šāds teksts "viņa ir tik skaista, tik skaista, tas nav aprakstāms uz papīra" - ko tad raksta grāmatu, ja nemāk aprakstīt cilvēku izskatu, vai pieaicināt mākslinieku, kas to uzzīmē? :D Tā jau var visu grāmatu rakstīt "notikumi ir tik interesanti, tik ļoti, ļoti interesanti... ka tos nemaz nevar aprakstīt!" :D
Nesapratu kāpēc ļaunais varonis gribēja iegūt visā šī vārda plašajā nozīmē savu māsīcu!? Vai tad tas nav asinsgrēks!?
Kopumā Likās, ka būs baigā nopietnā klasika, taču izrādijās viegla piedzīvojumu lasāmviela. Varbūt tā arī labāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru