Vai ir vērts lasīt: JĀ!
(Otrs nosaukums ir "Sirmgalvis un jūra")Aizraujoša grāmata par kādu vientuļu un vecu zvejnieku. Stāsta epicentrā ir šī paša zvejnieka negaidītā veiksme uz āķa noķert līdz šim lielāko zivi, kādu savā mūžā redzējis. Bet ir viens "bet" - vecais vīrs laivā šoreiz ir viens pats, bez sava palīga zēna, līdz ar to viņu piemeklē vairākas praktiskas dabas problēmas.
Man ārkārtīgi simpatizēja vecā vīra daba! Labvēlīgs, apveltīts ar cieņu un pietāti, bet tajā pašā laikā mērķtiecīgs un fiziski un garīgi izturīgs, kā arī apveltīts ar lielu pašiedvesmas devu. Vecais vīrs dalīdamies savās domās un pārdomās ar jūru un lielo zivi ,visvairāk mani aizkustināja ar šo :"Nav neviena, kas būtu cienīgs ēst šo lielo zivi, viņas izturēšanās un lielā cildenuma dēļ." Vai nav cēlsirdīgi?
Manuprāt šis stāsts galvenokārt bija par cīņu pašam ar sevi, nejau par lielās zivs noturēšanu un haizivju atvairīšanu.
Iesaku katram, tostarp arī makšķerniekiem un zvejniekiem, protams!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru