piektdiena, 2013. gada 8. februāris

Daniels Kīzs "Puķes Aldžernonam"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Šis ir galvenokārt skumjš un smeldzīgs stāsts ar dažiem priecīgiem brīžiem, līdz ar to šī grāmata nav pieskaitāma pie izklaidējošās literatūras.
Likās ārkārtīgi interesanti tas, kā autors ir attēlojis galvenā varoņa Čārlija prāta progresu, atspoguļojot to reāli atbilstošajam stāvoklim, ar visām tur sākotnēji ietilpstošajām gramatikas kļūdām, elementārajiem vārdiem utml.
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas es sāku savādāk raudzīties uz cilvēkiem kuri nav apveltīti ar asu prātu un lika arī aizdomāties par dzīšanos pēc arvien lielākām zināšanām, tādā veidā atstājot novārtā cilvēciskās attiecības.
Apkopojot var teikt, ka grāmata ir par pieņemšanu. Citu starpā man patika šī doma: "Cik savādi, ka krietni un saprātīgi cilvēki, kas nemūžam neapsmietu tādu, kas piedzimis bez rokām, kājām vai acīm,- ka šādi cilvēki neminstinādamies ņirgājas par kādu, kam piedzimstot nav dots daudz prāta."

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru