trešdiena, 2013. gada 16. janvāris

Aleksandrs Grīns "Tobago"

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

Es šeit neiedziļināšos Grīna "latviešu cietēja", apņēmības un drosmes parauga cildināšanas literārajos zemtekstos. To meklējiet citur.
Pirmkārt jau lasot šo grāmatu nācās ielauzīties tās īpatnējajā valodā. Pēc pāris nodaļām gan biju jau pieradis.
Es, laikam, pārāk reālistiski uztvēru visu romānu, jo tas, it kā esot balstīts uz reāliem faktiem.
Vietām pārsteidza, ka vienlīdz pragmatiskā formā autors apraksta gan galvenā varoņa "laimīgās dienas" gan pārsteidzošas brutālākās vardarbības ainas un asinsdarbus, kas savā ziņā pastiprināja priekšstatu par tā laika cilvēka dzīvības nevērtību.
Tagad domāju, kā kaut ko vēl pateikt par grāmatu neizpļāpājoties interesnato. Ziniet, lai arī 1/3 no grāmatas notikumiem ir vienkārši bēdu ieleja un katra lapa mirkst asinīs, tomēr tā ir izlasīšanas vērta, jo, pateicoties atsaucēm ļauj uzzināt arī daudz faktu, kas varētu būt tuvu patiesībai tam laikmetam tieši saistībā ar Tobago.
Izlasiet un "uzraujieties" paši uz to pārsteidzošo šajā grāmatā.
Neesmu īsti pārliecināts, ka šī literatūra būtu piemērota pusaudžiem uz kuriem ir tendēta visa šī Zvaigznes "Piedzīvojumu sērija".

1 komentārs:

  1. Savdabīgā valodā rakstīts romāns. Kādu laiku pēc grāmatas izlasīšanas savas domas dzirdēju līdzīgā valodas formā. Interesanti. Patika kontrasts Latvijas un Tobago dabas aprakstam, kas gan radīja dīvainu sajūtu, ka to vispār iespējams salīdzināt un kāds to arī dara. Sižets daudz pastāstīja par vienu versiju Latvijas saistībai ar daudzināto kolonoju. Iesaku izlasīt, kaut pa vidu dažās vietās no grāmatas pilēs asinis. Var noslaucīt un lasīt tālāk, jo tas, kā grāmatu uztver, būs atkarīgs tikai no tā, cik liela un dziļa ir lasītāja fantāzija. Ģimenes cilvēkiem tā noteikti būs grūta un aizkustinoša lasāmviela.

    AtbildētDzēst